Vispār jau Šopēns un Marija Sklodovska latviešu valodā ir sen iegājušies eksonīmi. Pieklājīgāk būtu bijis šādas izmaiņas vispirms izdiskutēt. --ScAvenger (diskusija) 2024. gada 12. maijs, plkst. 12.24 (EEST)Atbildēt

Es zinu, ka ir eksonīmi, bet tie ir ļoti haotiski, un es gribēju tos sistematizēt. Atvainojiet, ja šīs izmaiņas šķiet sliktas... Es tikko strādāju... Vados tikai un vienīgi pēc https://www.personvarduatveide.lv/uploads/sources/2/pdf/polu_ipasvardu_pareizrakstiba_1998.pdf#page=1 Galinhomane (diskusija) 2024. gada 12. maijs, plkst. 12.52 (EEST)Atbildēt
Kāpēc haotiski? Tie vienkārši ir :) Par kļūdu labošanu, protams, paldies! --ScAvenger (diskusija) 2024. gada 12. maijs, plkst. 12.56 (EEST)Atbildēt
Nē :) Latviešu eksonīmi ir pilnīgi labi un man tie ļoti patīk. Man bija prātā haoss poļu īpašvārdos dažās biogrāfijās. Es redzēju 3 viena un tā paša nosaukuma rakstīšanas versijas, tāpēc nolēmu to mainīt. Galinhomane (diskusija) 2024. gada 12. maijs, plkst. 13.11 (EEST)Atbildēt
Latviski iegājušos vārdus parasti nemaina pēc šādiem noteikumiem (izņemot, nesaprotamu iemeslu dēļ, Bžezinski). Egilus (diskusija) 2024. gada 12. maijs, plkst. 12.56 (EEST)Atbildēt

Es saprotu šos argumentus. Es nezināju, ka tiešsaistes enciklopēdijā biogrāfiskie eksonīmi var būt svarīgāki par īpašvārdiem. Es domāju, ka tā ir kļūda. Paldies, ka pievērsāt uzmanību. Galinhomane (diskusija) 2024. gada 12. maijs, plkst. 13.04 (EEST)Atbildēt

Tas latviešu valodā (nevis vienkārši tiešsaistes enciklopēdijā) attiecas uz visiem īpašvārdiem no visām valodām - gan biogrāfiskiem, gan ģeogrāfiskiem. Tāpēc mēs rakstām, piemēram, Maskava un Pleskava... Un tai jūsu saitē jau arī pašā sākumā teikts, ka ja latviešu valodā ir izveidojusies kāda tradīcija, tad attiecīgās skaņas atdarina pēc tās. Vienīgais jautājums var būt un reizēm uzpeld, kur šai tradīcijai ir apakšējā robeža. Bet ar Šopēnu nu noteikti jautājuma nav. -- Egilus (diskusija) 2024. gada 12. maijs, plkst. 13.28 (EEST)Atbildēt
Jā, es zinu par tām lietām, ko tu rakstīji. Polijas historiogrāfijā šī īpašvārdu robeža ir datēta ar 19. gadsimta beigām. piem. Cristoforo Colombo ir Krzysztof Kolumb, George Washington ir Jerzy Waszyngton, utt. Taču šie nosaukumi ir tik fonētiski izkropļoti, ka vairs nelīdzinās oriģinālajiem nosaukumiem. Latviešu valodā svešvalodu īpašvārdi ir pēc iespējas precīzāki fonētiski, bet visi man zināmie lv avoti ņem vērā tikai Šopena uzvārda franču valodas fonētiku. Pat ja tas nav līdz galam pareizi ;) Bet es pilnīgi saprotu, ka nevajag mainīt to, kas jau ir plaši pieņemts. Piekrītu, ka poļu vēsturiskās personas jāatstāj ar saviem vecajiem nosaukumiem. Nav nepieciešams radīt vairāk nekārtības. Galinhomane (diskusija) 2024. gada 12. maijs, plkst. 14.32 (EEST)Atbildēt
Latviski nav šādas laika robežas. Vikipēdija parasti ir avotu, nevis pētījumu darbs, un ja avoti raksta kādā citā veidā kā kādi anonīmi norādījumi, tad jāseko avotiem. Starp citu, arī norādījumos ir teikts (ar zvaigznīti precizēts), ka iegājušos poļu personu vārdi tiek lietoti pēc tradīcijas - Ādams, Boļeslavs, Ignācijs. -- Egilus (diskusija) 2024. gada 12. maijs, plkst. 16.42 (EEST)Atbildēt
Arī poļu valodā šāda termina nav. Es tikai gribēju parādīt, ka saprotu, ko tu domā. Mans latviešu valodas līmenis neļauj dabiski lietot idiomas un diskusijas. Vārdi ir strīdīgs jautājums. Abas formas ir pieņemamas, pamatojoties uz to, ko es izlasīju avotā. Taču (piem. uzvārdā Jaruzeļskis) cietā -L mīkstināšana uz -li (ļ) ir tikai populārs krievisms, kam nav nekāda sakara ne ar poļu, ne latviešu fonētiku. Galinhomane (diskusija) 2024. gada 12. maijs, plkst. 17.14 (EEST)Atbildēt
Latviešu valodā ir tradicionālā atveide, kas arī tiek lietota, piemēram, Nacionālajā enciklopēdijā - https://enciklopedija.lv/skirklis/1807-Vojcehs-Jaruze . Vikipēdijas uzdevums nav izdomāt jaunus uzvārdus, pat ja patiesā izruna no tiem atšķiras. Tāpēc pagaidām, kamēr lieta nebūs izšķirta diskusijās, es atgriezīšu latviešu valodā pieņemto rakstību. Pat ja tā ienākusi no krievu valodas, kas ir strīdīgi - bieži tas bijis labskanības jautājums. -- Egilus (diskusija) 2024. gada 12. maijs, plkst. 17.23 (EEST)Atbildēt
Protams, es apzinos, kuri nosaukumi Latvijā tiek lietoti biežāk. Taču man šķiet, ka stulbajā 1998. gada vārdnīcā ir daudz vairāk zināšanu par poļu vārdu rakstību, nekā nacionālajā enciklopēdijā, kuras pamatā ir avoti bez poļu diakritiskajām zīmēm. Amatieri ;). Galinhomane (diskusija) 2024. gada 12. maijs, plkst. 17.51 (EEST)Atbildēt
NE tāpat lieto latviešu valodā pieņemto atveidi - populāru personu gadījumos atveides vārdnīcas un labas zināšanas nav vajadzīgas. Cits jautājums, ka populārus poļus latvieši zina labākajā gadījumā pāris desmitus un citus labāk atveidot pēc strīdīgiem noteikumiem nekā nekādiem. Starp citu, tā grāmata ir saīsināti pārrakstīta te: Poļu īpašvārdu atveidošana. -- Egilus (diskusija) 2024. gada 12. maijs, plkst. 23.24 (EEST)Atbildēt
Es izmantoju tieši šo citu un ievēroju visus noteikumus.
Es vairāk domāju, kas notiktu hipotētiskā gadījumā, kad parādās otrs enciklopēdiski Jaruzeļskis, piem. jaunais hokejists ;) Tas ir maz ticams, bet iespējams... Rakstīsim ar veco pareizrakstību Jaruzeļski, jo tā ir paraža, un ar nosaukumu tiks izveidots precedents, vai arī šādas atpazīstamības trūkuma dēļ rakstīsim pareizi Jaruzelski.
Kā piemērus var minēt Ļehs Valensa un Lehs Valensa. Kura versija ir pareizāka? Tas, kas tika pieņemta Latvijā PSRS laikā, Ļehs, vai tā, kas tika pieņemta pēc komunisma krišanas - Lehs? Galinhomane (diskusija) 2024. gada 13. maijs, plkst. 18.00 (EEST)Atbildēt
Arī PSRS laikā es atceros tikai Lehu. Nu un šeit ir tā situācija, kad ir iegājusies rakstība, kura atrodama Guglī (Lehs tur ir totālā pārsvarā), un nav Vikipēdijai ne tiesību, ne pienākuma to mainīt.
Šādas situācijas jau sen zināmas un atrisinātas: nezināmus jaunpienācējus raksta pēc noteikumiem. Tas pats princips, kas ģeogrāfiskiem nosaukumiem, kur mums (un pārējā latviešu valodā) ir britu Londona un kanādiešu Landona, jo otrajai sava latviskās rakstības tradīcija nav izveidojusies. -- Egilus (diskusija) 2024. gada 13. maijs, plkst. 20.01 (EEST)Atbildēt
Es saprotu, paldies, ka paskaidroji. Lai gan uzskatu, ka uzvārdi nav tas pats, kas vietvārdi. Latviešu valodā ir tikai daži unikāli ģeogrāfiskie nosaukumi, piemēram, Tērbata, Pleskava, Maskava, Losandželosa, Londona (lai gan angļi izrunā London, nevis Landon kā kanādiešiem, tāpēc nav tas labākais piemērs), un jauni nosaukumi vairs netiek radīti. 99,9% vietvārdu nosaukumu atbilst (vai vēlētos) izrunai noteiktā valodā. Citādi ir ar cilvēku uzvārdiem – teorētiski jaunu vārdu ģenerēšana un izruna ir bezgalīga. Bez šīs sistematizācijas un ieviešanas situācija būs līdzīga kā Polijas hokejistiem Latvijas medijos. Nopietnas avīzes un mājaslapas sniegs uzticamu informāciju citplanētiešu valodā, noteikti ne poļu, ne latviešu valodā. Lielākā daļa no šiem nosaukumiem pat nebija līdzīgi sākotnējiem. Kāpēc vispār tika radīti šie noteikumi dažādām valodām, jo ​​katrs uzvārds tik un tā var būt noteikuma izņēmums... Tas ir tikai meklēšanas rezultātu skaita jautājums.
Tas nav pareizais veids un var maldināt lasītājus. Ne vienmēr jāņem vērā Google un citu internetiski rezultāti. It īpaši poļu valodā un tās specifiskajā izrunā, kas latviešiem ir galīgi nesaprotama. Bet tas ir tikai mana paaudze.
Silti sveiceni. Galinhomane (diskusija) 2024. gada 13. maijs, plkst. 23.49 (EEST)Atbildēt
...jauni nosaukumi vairs netiek radīti. - ne gluži, vēl atceros lielo ņemšanos ap Silīcija ieleju. Ar personvārdiem tam, protams, nav sakara. --ScAvenger (diskusija) 2024. gada 14. maijs, plkst. 12.00 (EEST)Atbildēt
Nu, jā. Pārspīlēju... Šīs diskusijas, bez šaubām, ik pa laikam radīsies. Tomēr, es domāju, ka tie ir izņēmumi. Par Silīcija ieleju runā kopš pagājušā 80. gados, un četrdesmit gadi ir ilgs laiks, lai panāktu vienprātību.
Paldies, katru dienu uzzinu ko jaunu par latviešu valodu! Galinhomane (diskusija) 2024. gada 14. maijs, plkst. 17.29 (EEST)Atbildēt