Muhameds Alī pašā (osmaņu turku: محمد علی پاشا المسعود بن آغا, arābu: محمد علي باشا, albāņu: Mehmet Ali Pasha; dzimis 1769. gada 4. martā, miris 1849. gada 2. augustā) bija albāņu izcelsmes Ēģiptes un Sudānasvāli un pašpasludināts hedīvs. Muhameda Alī dinastijas nodibinātājs. Dinastija valdīja Ēģiptē līdz pat 1952. gadam, kad revolūcijas rezultātā tika gāzta.
Dzimis albāņu tirgotāja ģimenē. 1801. gadā karaspēka vienība Muhameda Alī vadībā tika nosūtīta uz Ēģipti, lai nodrošinātu teritorijas kontroli pēc Napoleona vienību atkāpšanās. Muhameds Alī veiksmīgi karoja pret angļiem Angļu-turku kara laikā, padzīdams tos no Ēģiptes. Veiksmīgi konsolidējot ietekmi, 1811. gada 1. martā Muhamedam apmāna rezultātā izdevās nogalināt mameluku līderus un pārņemt varu.
Kaut arī formāli Ēģipte bija Osmaņu impērijas sastāvdaļa, Muhameds Alī lielā mērā realizēja neatkarīgu politiku. Viņa valdīšanas laikā Ēģipte tika modernizēta, tāpēc dažkārt Muhameds tiek uzskatīts par mūsdienu Ēģiptes pamatlicēju. Tika nodibināta jaunā parauga armija, skolas, tipogrāfija, avīze, tika veikta zemes reforma un radīta militārā un tekstilrūpniecība.
Muhameds Alī realizēja aktīvu militāro politiku. Osmaņu sastāvā piedalījās Osmaņu—Saūdu karā (1811—1818), Osmāņu pusē Grieķijas Neatkarības karā (1821—1830). 1831. gadā ar Muhameda Alī ziņu viņa dēls Ibrahims pašā ieņēma Osmāņu impērijas Sīriju, sakaudams sultāna Mahmuda II karaspēku. 1838. gadā, kad Muhameds Alī informēja, ka vēlas pasludināt Ēģiptes neatkarību, jaunajam sultānam Abdulmedžidam I ar austriešu un britu atbalstu ēģiptiešu—turku karā (1839—1841) izdevās sakaut Muhameda Alī spēkus un atņemt tam Sīriju.
Dzīves noslēgumā pasliktinājās Muhameda Alī psihiskais stāvoklis. 1844. gadā par līdzvaldnieku tika iecelts Muhameda Ali dēls Ibrahims, tomēr viņš mira pirms tēva 1848. gadā. Pēc Muhameda nāves 1849. gadā par Ēģiptes valdnieku kļuva Muhameda mazdēls Abass pašā.
