2010. gads

Janvāris

• 1. janvāris:
  • sākās Spānijas prezidentūra Eiropas Savienībā, pārņemot to no Zviedrijas;
  • terorista pašnāvnieka sarīkotā bumbas sprādziemā Pakistānas ziemeļrietumos kādas volejbola spēles laikā bojā gāja 95 un ievainojumus guva vairāk kā 100 cilvēku;
  • vairākās Latīņamerikas valstīs bezskaidras naudas norēķinos laista apgrozībā vienota naudas vienība SUCRE.
  • Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (ASEAN) noslēdza brīvās tirdzniecības zonu ar Ķīnu.
• 4. janvāris — Apvienoto Arābu Emirātu pilsētā Dubaijā oficiāli tika atklāta augstākā celtne pasaulē — 824,55 metrus augstais Halīfa tornis.^[1]
• 12. janvāris — 7,0 balles stipra zemestrīce satricināja Haiti, izpostot galvaspilsu Portoprensu;^[2] bojā gāja vismaz 230 000 cilvēku.^[3]
• 15. janvāris — bija novērojams daļējs Saules aptumsums.

Februāris

• 7. februāris — Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja Viktors Janukovičs.
• 12.—28. februāris — Kanādas pilsētās Vankūverā un Vistlerā notika 2010. gada ziemas olimpiskās spēles.
• 18. februāris — valsts apvērsumā gāzts Nigēras prezidents Mamadū Tandža; viņa vietā par valsts vadītaju kļuva apvērsuma organizētajs Salū Džibo.
• 27. februāris — Klusajā okeānā pie Čīles krastiem notika 8,8 ballu spēcīga zemestrīce, kurā bojā gāja vismaz 708 cilvēki;^[4] šī bija astotā spēcīgākā zemestrīce, kas jebkad reģistrēta un izraisīja cunami vilni, kas aptvēra visu Klusā okeāna teritoriju.
• 28. februāris — Atlantijas vētra "Sintija" Eiropas rietumos prasīja vismaz 62 cilvēku dzīvības,^[5] izraisīja plūdus un atstāja bez elektroenerģijas vairāk nekā miljonu mājsaimniecību.^[6]

Marts

• 1. marts — par Urugvajas prezidentu kļuva Hosē Muhika.
• 11. marts — par Ukrainas premjerministru kļuva Mikola Azarovs.
• 23. marts — nogrimstot Dienvidkorejas karakuģim, gāja bojā 46 cilvēki; izmeklēšanā atklājās, ka to nogremdējusi Ziemeļkorejas torpēda.
• 29. marts — divu sieviešu izraisītos sprādzienos Maskavas metro bojā gāja 37 cilvēki.^[7]

Aprīlis

• 7. aprīlis — Kirgizstānas prezidents Kurmanbeks Bakijevs pameta Biškeku un valdība atkāpās pēc plašiem iedzīvotāju nemieriem; par pagaidu valdības vadītāju kļuva Roza Otunbajeva.
• 8. aprīlis — Prāgā ASV prezidents Baraks Obama un Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs parakstīja Stratēģisko ieroču samazināšanas līgumu.
• 10. aprīlis — Smoļenskas aviokatastrofa: pie Smoļenskas pilsētas Krievijā lidmašīnas Tu-154 katastrofā gāja bojā Polijas prezidents Lehs Kačiņskis un vēl 96 cilvēki.^[8]
• 14. aprīlis:
  • pastiprinājās Eijafjadlajegidla vulkāna izvirdums Islandē, kura pelnu mākoņu dēļ vairākās Eiropas valstīs uz laiku tika slēgta gaisa telpa;
  • 7,1 ballu stiprā zemestrīcē Ķīnā gāja bojā 2039 cilvēki, bez vēsts pazuduši 195, ievainoti 12 315 un vairāk nekā 100 tūkstoši palikuši bez pajumtes.
• 18. aprīlis — Ziemeļkiprā notika prezidenta vēlēšanas.
• 20. aprīlis — Meksikas līča naftas izplūdums: pēc sprādziena uz naftas platformas Deepwater Horizon sākās lielākā naftas noplūde jūrā naftas ieguves vēsturē; eksplozijā gāja bojā 11 cilvēki.
• 27. aprīlis — Standard & Poor's samazināja Grieķijas kredītreitingu līdz "augstam riskam"; līdz ar to paplašinot Eiropas finanšu krīzi.

Maijs

• 1. maijs—30. oktobris — Šanhajā, Ķīnā notika Expo pasaules izstāde.
• 2. maijs — Eirozona un Starptautiskais Valūtas fonds nolēma piešķirt 110 miljadrus EUR palīdzībai Grieķijai.
• 8. maijs — par Kostarikas prezidentu tika iecelta Laura Činčilla. Viņa ir pirmā sieviete, prezidente Kostarikā.
• 10. maijs — Filipīnās notika vispārējās vēlēšanas.
• 16. maijs — Dominikānā notika parlamenta vēlēšanas.
• 27. maijs — Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā uzvarēja Vācijas pārstāvētā Lēna Meiere-Landruta.
• 31. maijs — Izraēla uzbruka sešiem kuģiem, kas centās pārraut Gazas joslas blokādi, nogādājot humānās kravas; 9 cilvēki gāja bojā.

Jūnijs

• 9. jūnijs — Nīderlandē notika vispārējās vēlēšanas.
• 11. jūnijs — Kirgizstānas pilsētā Ošā nemieri pārauga etniskos konfliktos starp kirgīziem un uzbekiem; bojā gāja vismaz 195 cilvēki.
• 11. jūnijs—11. jūlijs — Dienvidāfrikas Republikā notika 2010. gada FIFA Pasaules kauss futbolā.^[9]
• 13. jūnijs — Japānas zondes Hayabusa kapsula nolaidās uz Zemes atgādājot asteroīda daļiņas.
• 26.—27. jūnijs — Toronto notika G20 samits.
• 28. jūnijs — par Burundi prezidentu uz otro termiņu tika ievēlēts Pjērs Nkurunziza.
• 30. jūnijs:
  • par Vācijas prezidentu ievēlēts Kristians Vulfs.
  • par Filipīnu prezidentu kļuva Benigmo Akino III.

Jūlijs

• 1. jūlijs — sākās Beļģijas prezidentūras termiņš Eiropas Savienībā.
• 4. jūlijs — Polijas prezidenta ārkārtas vēlēšanās uzvarēja Broņislavs Komorovskis.
• 11. jūlijs — Klusā okeāna dienvidu daļā bija novērojams pilns saules aptumsums.
• 15. jūlijs — Meksikas līča naftas izplūdums: apturēta naftas noplūde no dziļūdens urbuma.
• 29. jūlijs — Pakistānas ziemeļos musonu lieti izraisīja plašus plūdus, vairāk nekā 1600 cilvēku gāja bojā, vairāk nekā miljons palika bez pajumtes.

Augusts

• 6. augusts — karstuma viļņa ietvaros Baltkrievijā ar +38,5 °C tika uzstādīts jauns valsts karstuma rekords.

Septembris

• 16. septembris — Afganistānā notika parlamenta vēlēšanas.

Oktobris

• 2. oktobris — Latvijā notika 10. Saeimas vēlēšanas, kurās uzvarēja politiskā apvienība "Vienotība".
• 4. oktobris — Ungārijā alumīnija rūpnīcā tika pārrauts toksisko atkritumu baseina aizsprosts un applūda tuvākās apdzīvotās vietas; 9 cilvēki gāja bojā, 122 ievainoti.
• 10. oktobris:
  • Nīderlandes Antiļas beidza pastāvēt.
  • Kirgizstānā notika parlamenta vēlēšanas.
• 15. oktobris — izurbta pasaulē garākā dzelzceļa tuneļa Gotarda bāzes tuneļa pirmā eja.
• 31. oktobris — Brazīlijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja Dilma Rusefa.

Novembris

• 7. novembris — Azerbaidžānā notika parlamenta vēlēšanas.
• 17. novembris — CERN pētniekiem pirmoreiz vēsturē izdevies "sagūstīt" antimatēriju: 38 antiūdeņraža atomi tika noturēti sešas sekundes.
• 21. novembris — Eirozonas valstis nolēma piešķirt glābšanas paketi Īrijai, lai novērstu tās finanšu krīzi.
• 23. novembris — Ziemeļkoreja apšaudīja Dienvidkorejas pierobežas salu, 4 cilvēki nogalināti.
• 28. novembris:
  • WikiLeaks publiskoja vairāk nekā 250 000 ASV diplomātu iekšējās lietošanas ziņojumu.
  • Moldovā notika parlamenta vēlēšanas.

Decembris

• 2. decembris — NASA paziņoja par baktērijas atklāšanu, kuras DNS fosfora vietā tiek izmantots arsēns.
• 18. decembris — Arābu pavasaris: Tunisijā sākās protesti pret valstī esošo bezdarbu un korupciju un citām nebūšanām.
• 19. decembris — Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja esošais prezidents Aleksandrs Lukašenko.
• 22. decembris — ASV Senāts ratificēja Stratēģisko ieroču samazināšanas līgumu ar Krieviju.

Janvāris

• 12. janvāris — Zilda Arnsa (Zilda Arns), brazīliešu pediatre un humānās palīdzības darbiniece (dzimusi 1934. gadā)
• 22. janvāris — Džīna Simonsa (Jean Simmons), angļu aktrise (dzimusi 1929. gadā)
• 27. janvāris — Džeroms Deivids Selindžers (J. D. Salinger), ASV rakstnieks (dzimis 1919. gadā)

Februāris

• 25. februāris — Vladislavs Galkins (Владислав Галкин), krievu aktieris (dzimis 1971. gadā)

Marts

• 4. marts — Vladislavs Ardzinba (Владислав Арӡынба), Abhāzijas prezidents (dzimis 1945. gadā)
• 13. marts — Žans Žozefs Sanfuršs (Jean-Joseph Sanfourche), Francijas gleznotājs un skulptors (dzimis 1929. gadā)
• 27. marts — Vasilijs Smislovs (Василий Смыслов), PSRS šahists, septītais pasaules čempions (dzimis 1921. gadā)

Aprīlis

• 5. aprīlis — Vitālijs Sevastjanovs (Виталий Иванович Севастьянов), PSRS kosmonauts (dzimis 1935. gadā)
• 10. aprīlis — Lehs Kačiņskis (Lech Aleksander Kaczyński), Polijas prezidents (dzimis 1949. gadā)
• 10. aprīlis — Rišards Kačorovskis (Ryszard Kaczorowski‎), poļu politiķis (dzimis 1919. gadā)
• 21. aprīlis — Huans Antonio Samarančs (Juan Antonio Samaranch Torelló), spāņu sporta funkcionārs (dzimis 1920. gadā)

Maijs

• 29. maijs — Deniss Hopers (Dennis Hopper), amerikāņu aktieris (dzimis 1936. gadā)

Jūnijs

• 1. jūnijs — Andrejs Vozņesenskis (Андрей Вознесенский), krievu dzejnieks, rakstnieks (dzimis 1933.)
• 14. jūnijs — Leonīds Kizims (Кизим Денисович), ukraiņu izcelsmes PSRS kosmonauts (dzimis 1941.)
• 18. jūnijs — Žuze Saramagu (José Saramago), portugāļu rakstnieks (dzimis 1922.)
• 19. jūnijs — Manute Bols (Manute Bol), Sudānas (mūsdienu Dienvidsudānas) basketbolists (dzimis 1962.)
• 20. jūnijs — Roberto Rosato (Roberto Rosato), Itālijas futbolists (dzimis 1943.)
• 26. jūnijs — Aļģirds Brazausks (Algirdas Brazauskas), Lietuvas prezidents (dzimis 1932.)

Augusts

• 8. augusts — Patrīcija Nīla (Patricia Neal), ASV aktrise (dzimusi 1926. gadā)
• 14. augusts — Eibija Linkolna (Abbey Lincoln), ASV dziedātāja (dzimusi 1930. gadā)
• 22. augusts — Stjepans Bobeks (Стјепан Бобек), Dienvidslāvijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1923. gadā)
• 30. augusts — Fransisko Varaljo (Francisco Varallo), Argentīnas futbolists (dzimis 1910. gadā)
• 31. augusts — Lorāns Fiņons (Laurent Fignon), Francijas riteņbraucējs (dzimis 1960. gadā)

Septembris

• 24. septembris — Genādijs Janajevs (Геннадий Янаев), PSRS politiķis (dzimis 1937. gadā)
• 28. septembris — Arturs Penns (Arthur Penn), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1922. gadā)
• 29. septembris:
  • Tonijs Kērtiss (Tony Curtis), ASV aktieris (dzimis 1925. gadā)
  • Žoržs Šarpaks (Georges Charpak), Francijas fiziķis (dzimis 1924. gadā)

Oktobris

• 5. oktobris — Jānis Klovāns, Latvijas šaha lielmeistars (dzimis 1935. gadā)
• 12. oktobris — Henriks Gureckis (Henryk Górecki), poļu komponists (dzimis 1933. gadā)
• 14. oktobris — Benuā Mandelbrots (Benoît Mandelbrot), Francijas, ASV matemātiķis (dzimis 1924. gadā)
• 20. oktobris — Farūks Leghari (Farooq Leghari), Pakistānas prezidents (dzimis 1950. gadā)
• 27. oktobris — Nestors Kirhners (Néstor Kirchner), Argentīnas prezidents (dzimis 1940. gadā)
• 30. oktobris — Harijs Mulišs (Harry Mulisch), nīderlandiešu rakstnieks (dzimis 1927. gadā)

Novembris

• 3. novembris — Viktors Černomirdins (Виктор Черномырдин), Krievijas politiķis (dzimis 1938. gadā)
• 10. novembris — Dino De Laurentiss (Dino De Laurentiis), itāļu kinoproducents un aktieris (dzimis 1919. gadā)
• 28. novembris — Leslijs Nīlsens (Leslie Nielsen), Kanādas, ASV aktieris (dzimis 1926. gadā)
• 29. novembris — Bella Ahmaduļina (Бе́лла Ахмаду́лина), krievu dzejniece, rakstniece, tulkotāja (dzimusi 1937. gadā)

Decembris

• 13. decembris — Ričards Holbruks (Richard Holbrooke), ASV diplomāts (dzimis 1941. gadā)
• 15. decembris — Bleiks Edvardss (Blake Edwards), amerikāņu kinorežisors, scenārists un aktieris (dzimis 1922. gadā)
• 21. decembris — Enco Bearcots (Enzo Bearzot), Itālijas futbolists un treneris (dzimis 1927. gadā)

• Ekonomikā — Pīters Daimonds, Deils Mortensens un Kristofers Pisaridess
• Fizikā — Andre Geims un Konstantīns Novosjolovs
• Fizioloģijā vai medicīnā — Roberts Edvardss
• Ķīmijā — Ričards Heks, Eiči Negiši un Akira Suzuki
• Literatūrā — Mario Vargass Ljosa
• Miera veicināšanā — Liu Sjaobo