2011. gads

Janvāris

• 1. janvāris:
  • Igaunija pievienojās Eiro zonai, apgrozībā tika ieviests eiro.^[1]
  • sākās Ungārijas prezidentūras termiņš Eiropas Savienībā.
  • Aleksandrijā, Ēģiptē, koptu baznīcā nogranda bumbas sprādziens, bojā gāja 23 cilvēki, vēl 97 tika ievainoti.
  • Dilma Rusefa kļuva par Brazīlijas prezidenti, kas ir pirmā Brazīlijas prezidente - sieviete.
  • Latvija kļuva par Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas dalībvalsti.^[2]
• 3. janvāris — Čīlē notika 7,1 stipra zemestrīce.
• 4. janvāris — ASV telesakaru iekārtu ražotājs Motorola sadalījās divos uzņēmumos: Motorola Solutions un Motorola Mobility.
• 7. janvāris — Čīle atzina Palestīnas neatkarību.
• 8. janvāris — Tūsonā, ASV, notika apšaude, kurā gāja bojā 6 cilvēki, vēl 13 tika ievainoti, tai skaitā Pārstāvju palātas locekle Gabriela Gifordsa.
• 9.—15. janvāris — Dienvidsudānā notika referendums, kurā vairākums atbalstīja tās neatkarību no Sudānas.
• 12. janvāris:
  • Austrālijas trešā lielākā pilsēta Brisbena piedzīvoja stiprākos plūdus pēdējo 100 gadu laikā.
  • plūdos Brazīlijas Riodežaneiro štatā bojā gāja 250 cilvēki.
• 14. janvāris — Arābu pavasaris: Tunisijas valdība atkāpās pēc plašiem protestiem; prezidents Zīna el Abidīns Ben Alī pēc 23 gadu valdīšanas aizbēga uz Saūda Arābiju.
• 15. janvāris — Vikipēdija svinēja 10 gadu jubileju.
• 23. janvāris — Portugāles prezidenta vēlēšanās uz atkārtotu termiņu tika ievēlēts Anibals Kavaku Silva.
• 24. janvāris — Maskavas starptautiskajā lidostā Domodedovā, uzsprāga terorista ienesta bumba; bojā gāja 37 cilvēki.
• 25. janvāris:
  • Nemieri Ēģiptē: valstī sākās pret valdību un prezidentu vērstas protesta akcijas.
  • par Libānas premjerministru kļuva Nadžibs Mikati.

Februāris

• 1. februāris — par Jordānijas premjerministu kļuva Merūfs al Bahīts.
• 11. februāris — Nemieri Ēģiptē: prezidents Hosnī Mubāraks atkāpās no sava amata.
• 13. februāris:
  • Nemieri Ēģiptē: Bruņoto spēku Augstākā padome atcēla konstitūcijas darbību un atlaida parlamentu;
  • Čadas parlamenta vēlēšanās uzvarēja valdošā Patriotiskā Glābšanas partija.
• 11. februāris — Lībijas pilsoņu karš: sākās masu protesti pret Muammara Kadāfi režīmu.
• 25. februāris — Īrijā notika vispārējās vēlēšanas.
• 27. februāris—14. marts — Lībijas nemieru iespaidā divu nedēļu laikā benzīna cenas cēlās par 20%.
• 27. februāris — notika 83. Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonija; par labāko filmu atzīta "Karaļa runa".

Marts

• 1. marts — Krievijā stājās spēkā likums, kas miliciju pārdēvēja par policiju.
• 6. marts — Igaunijas parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu savāca Reformu partija.
• 11. marts — Klusajā okeānā pie Japānas krastiem notika postoša 9 balles spēcīga zemestrīce, kas izraisīja augstus cunami viļņus; zemestrīces upuru skaits tiek lēsts ap 20 000, cunami appludināja Fukušimas I atomelektrostaciju.
• 12. marts:
  • Fukušimas atomelektrostacijā notika sprādziens, radiācijas līmenis pārsniedza normu 20 reizes;
  • Nigēras prezidenta vēlēšanās uzvarēja opozīcijas līderis Mahamadu Isufu.
• 15. marts:
  • Fukušimas atomelektrostacijas 2. un 4. energoblokā notika sprādzieni;
  • Arābu pavasaris: pēc masu protestiem Bahreinā ieviests ārkārtas stāvoklis.
• 18. marts — NASA zonde MESSENGER iegāja orbītā ap Merkuru.
• 19. marts:
  • Nemieri Ēģiptē: referendumā tika atbalstītas izmaiņas konstitūcijā;
  • Lībijas pilsoņu karš: Apvienotās Karalistes, ASV un Francijas lidmašīnas sāka Muammara Kadāfi kontrolēto rajonu bombardēšanu.
• 20. marts:
  • Haiti prezidenta vēlēšanās uzvarēja Mišels Martelī;
  • Arābu pavasaris: Jemenas prezidents atlaida parlamentu.
• 21. marts — Fidels Kastro atkāpās no Kubas komunistiskās partijas pirmā sekretāra amata; šo amatu ieņēma viņa brālis Rauls Kastro.
• 23. marts — Portugāles premjerministrs Žoze Sokratešs atkāpās no amata.
• 25. marts — Arābu pavasaris: Sīrijas bruņotie spēki atklāja uguni uz demonstrantiem Deras pilsētā.
• 26. marts — Kanādas ģenerālgubernators Deivids Džonstons atlaida parlamentu.
• 30. marts — Mjanmā atlaista militārā hunta, valsts prezidenta amatā stājās Teins Seins.
• 31. marts — Portugāles prezidents Anibals Kavaku Silva atlaida parlamentu

Aprīlis

• 3. aprīlis:
  • Kazahstānas prezidenta vēlēšanās uz ceturto termiņu ievēlēts Nursultans Nazarbajevs;
  • paziņots par jaunas valsts Azanijas izveidi Somālijas dienvidos; par prezidentu kļuva bijušais Somālijas aizsardzības ministrs Mohameds Abdi Gandi.
• 7. aprīlis — par Kosovas prezidentu ievēlēta Atifete Jahjaga, pirmā sieviete prezidente Kosovā.
• 10. aprīlis — Peru notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta.
• 11. aprīlis:
  • Spridzināšana Minskas metro: Baltkrievijas galvaspilsētas Minskas metro tika sarīkots sprādziens, kurā bojā gāja 15 cilvēki;
  • bijušo Kotdivuāras prezidentu Lorānu Gbagbo, kurš atteicās atzīt zaudējumu prezidenta vēlēšanās, sagūstīja Francijas specdienesti un nodeva ievēlētā prezidenta Alasana Vataras atbalstītājiem.
• 15. aprīlis — ASV 114 gadu vecumā miris pasaules vecākais vīrietis Volters Brūnings.
• 16. aprīlis — par Nigērijas prezidentu tika pārvēlēts Gudlaks Džonatans.
• 17. aprīlis:
  • Somijā notika parlamenta vēlēšanas, kurā vairāk balsu ieguva Nacionālā koalīcija;
  • ASV notika spēcīga vētra; bojā gājuši 44 cilvēki.
• 25. aprīlis — par Čadas prezidentu ievēlēts Idriss Debī.
• 25.—28. aprīlis — spēcīgā tornādo sērijā, kas skāra 9 ASV štatus un kurā tika novēroti vairāk kā 400 tornādo, bojā gāja vismaz 330 cilvēki; vissmagāk cieta Tuskalūsas pilsēta Alabamas štatā.
• 29. aprīlis — notika Apvienotās Karalistes prinča Viljama, Kembridžas hercoga un Katrīnas, Kembridžas hercogienes kāzas, ko tiešraidē noskatījās aptuveni 2 miljardi cilvēku.^[3]
• 30. aprīlis — Laosā notika parlamenta vēlēšanas.

Maijs

• 1. maijs — ASV speciālas operācijas laikā Pakistānas pilsētā Abotabadā tika nogalināts radikālo islāmistu organizācijas Al-Qaida vadītājs Osama bin Ladens.^[4][5]
• 2. maijs — Kanādas parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguva valdošā Konservatīvā partija.
• 3. maijs — Palestīnas organizācijas FATH un HAMAS parakstīja vienošanos, kas paredz kopēju varas institūciju izveidi.
• 10. maijs — Microsoft par 8,5 miljardiem USD iegādājās interteta telefonijas uzņēmumu Skype.
• 14. maijs — Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā uzvarēja Azerbaidžānas pārstāvji ar dziesmu Running Scared.
• 16. maijs — Eiropas Savienība nolēma aizdot 78 miljardus eiro finanšu grūtībās nonākušajai Portugālei.
• 26. maijs — Serbijā arestēts bijušais Bosnijas serbu armijas komandieris Ratko Mladičs, kas apsūdzēts kara noziegumos.
• 28. maijs — Latvijas prezidents Valdis Zatlers paziņoja par referenduma sarīkošanu, kas paredz Saeimas atlaišanu un jaunu vēlēšanu rīkošanu.

Jūnijs

• 2. jūnijs — par Latvijas prezidentu ievēlēts Andris Bērziņš.
• 3. jūnijs — nemiernieki apšaudīja Jemenas prezidenta pili, ievainojot prezidentu Ali Abdallu Salehu, kā arī premjerministru.
• 5. jūnijs:
  • Portugāles parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās visvairāk balsu ieguva sociāldemokrātiskā partija;
  • Peru prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja kreiso indiāņu partijas vadītājs Oljanta Umala.
• 12. jūnijs — Turcijas parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguva Taisnības un attīstības partija.
• 21. jūnijs:
  • apstiprināts Grieķijas ministru kabinets ar premjerministru Georgiosu Papandreu;
  • apstiprināts Portugāles ministru kabinets ar premjerministru Pedru Pasušu Koelju;
• 22. jūnijs — par Somijas premjerministru apstiprināts Jirki Katainens.
• 28. jūnijs — par Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektoru ievēlēta Kristina Lagarda, bijusī Francijas ekonomikas un finašu ministre.
• 30. jūnijs — beidza darbību Rietumeiropas Savienība.

Jūlijs

• 1. jūlijs — sākās Polijas prezidentūras termiņš Eiropas Savienībā.^[6]
• 6. jūlijs — Starptautiskā Olimpiskā komiteja paziņoja 2018. gada ziemas olimpisko spēļu norises pilsētu — Phjončhanu.
• 8.—22. jūlijs — STS-135: pēdējais kosmoplāna Space Shuttle kosmiskais lidojums.
• 9. jūlijs — Dienvidsudāna pasludināja neatkarību no Sudānas.
• 20. jūlijs:
  • ANO pasludināja badu Somālijā.
  • atklāts neliels pundurplanētas Plutona dabiskais pavadonis — Kerbers.
• 22. jūlijs — Norvēģijā terorista uzbrukumā tika nogalināti 77 cilvēki.
• 23. jūlijs — referendumā Latvijas balsstiesīgie iedzīvotāji nobalsoja par 10. Saeimas atlaišanu.
• 24. jūlijs — Japānā pārtraukta analogās televīzijas translācija.
• 25. jūlijs — par Vjetnamas prezidentu tika ievēlēts Trongs Tans Sangs.
• 28. jūlijs — Standard & Poor's pazemināja Grieķijas reitingu par divām pakāpēm.

Augusts

• 5. augusts:
  • NASA palaida Jupitera izpētes zondi Juno;
  • Standard & Poor's pirmoreiz vēsturē pazemināja ASV kredītreitingu no augstākās vērtības AAA uz АА+;
  • pirmoreiz par Taizemes premjerministru ievēlēta sieviete — Jinlaka Činavata.
• 6. augusts — Apvienotajā Karalistē sākās masu nekārtības, protestējot pret policijas darbību.
• 15. augusts — Google paziņoja par mobilo telefonu ražotāja Motorola Mobility pirkšanu par 12,5 miljardiem USD.
• 20.—28. augusts — Lībijas pilsoņu karš: Lībijas nemiernieki ieņēma galvaspilsētu Tripoli, gāžot Kadāfi valdību.
• 26. augusts — Abhāzijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Aleksandrs Ankvabs.
• 27. augusts — par Singapūras prezidentu ievēlēts bijušais premjerministrs Tonijs Tans.
• 29. augusts:
  • uz atkārtotu termiņu ievēlēts Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess;
  • par Nepālas premjerministru ievēlēts maoists Baburams Bhatarai.
• 30. augusts — par Japānas premjerministru ievēlēts Jošihiko Noda.
• 31. augusts — Kanāda pārtrauca analogās televīzijas translāciju.

Septembris

• 1. septembris — ES tika aizliegta 50 W kvēlspuldžu tirdzniecība.
• 5. septembris — Indija un Bangladeša vienojās par robežas demarkāciju.
• 6. septembris — atklāts gāzes vads Nord Stream no Krievijas uz Rietumeiropu pa Baltijas jūras gultni.
• 7. septembris — pie Jaroslavļas, Krievijā, notika aviokatastrofa, kurā gāja bojā visi hokeja kluba Jaroslavļas "Lokomotiv" spēlētāji, tai skaitā arī latvietis Kārlis Skrastiņš.^[7]
• 15. septembris — Dānijas parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguva partiju koalīcija "Sarkanā alianse", kuras līdere Helle Torninga-Šmita kļuva par premjerministri.
• 17. septembris — 11. Saeimas vēlēšanas Latvijā visvairāk balsu ieguva partiju apvienība "Saskaņas Centrs".
• 20. septembris — Zambijā notika parlamenta un prezidenta vēlēšanas; par prezidentu ievēlēts opozīcijas līderis Maikls Sata.
• 21. septembris — par Spānijas premjerministru tika iecelts Marjano Rahojs.
• 25. septembris:
  • Francijas parlamenta augšējās palātas vēlēšanās vairākumu pirmoreiz pēc 1958. gada ieguva kreisās partijas;
  • Saūda Arābijas sievietēm dotas tiesības piedalīties vēlēšanās.
• 26. septembris — Spānijas premjerministrs Hosē Luiss Rodrigess Sapatero atlaida parlamentu.
• 28. septembris — Kubā pirmoreiz kopš 1959. gada atļauts pirkt un pārdot automašīnas.
• 29. septembris — Ķīnā palaista pirmā orbitālā stacija Tiangong 1.

Oktobris

• 3. oktobris — par Dānijas premjerministri tika iecelta Helle Torninga-Šmita.
• 9. oktobris:
  • Polijā parlamenta vēlēšanās uzvarēja partija Pilsoņu platforma premjerministra Donalda Tuska vadībā;
  • par Kamerūnas prezidentu uz sesto termiņu ievēlēts Pols Bija.
• 18. oktobris — Izraēla un Palestīnas militārā organizācija Hamas sāka ieslodzīto apmaiņu, 2006. gadā nolaupīto Izraēlas armijas kareivi Giladu Šalitu apmainot pret 1027 palestīniešu un arābu ieslodzītajiem Izraēlā.
• 20. oktobris:
  • Lībijas pilsoņu karš: bijušais Lībijas līderis Muammars Kadāfi tika sagūstīts un nogalināts;
  • basku militārā organizācija ETA paziņoja par bruņotās darbības beigšanu.
• 21. oktobris — pirmoreiz no Francijai piederošā Gviānas kosmiskā centra palaista Krievijas nesējraķete Sojuz.
• 23. oktobris:
  • par Argentīnas prezidentu atkārtoti ievēlēta Kristina Fernandesa de Kiršnere;
  • Tunisijas parlamenta pirmajās brīvajās vēlēšanās visvairāk balsu ieguva mērenā islāmiskā Atdzimšanas partija.
• 27. oktobris:
  • Īrijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Maikls Higinss.
  • Eiropas Savienība nolēma apstādināt dalībvalstu parādu pieaugumu: nolemts norakstīt 50 % Grieķijas parādu, rekapitalizēt Eiropas bankas un palielināt Eiropas Finanšu stabilitātes fondu līdz vienam triljonam eiro.
• 30. oktobris:
  • Kirgizstānas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Almazbeks Atambajevs;
  • Bulgārijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja Rosens Plevnlijevs;
• 31. oktobris:
  • ANO izvēlēts simbolisks datums, kad Zemes iedzīvotāju skaits sasniedzis septiņus miljardus;
  • Palestīna uzņemta UNESCO.

Novembris

• 6. novembris:
  • Nikaragva prezidenta un parlamenta vēlēšanās atkārtoti uzvarēja Daniels Ortega un viņa vadītā Sandīnistu nacionālās atbrīvošanas fronte;
  • Gvatemalas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Oto Peress Molina.
• 7. novembris — Grieķijas premjerministrs Georgioss Papandreu atkāpās no amata.
• 8. novembris — gāzes vads Nord Stream sāka dabasgāzes piegādes Rietumeiropai no Krievijas.
• 10. novembris — Kubā atļauta nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana.
• 11. novembris — par Grieķijas premjerministru kļuva Loikass Papadimoss.
• 12. novembris — Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni atkāpās no amata.
• 13. novembris — par Itālijas premjerministru kļuva Mario Monti.
• 15. novembris —Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs paziņoja par parlamenta atlaišanu.
• 18. novembris - tika izlaista datorspēle Minecraft
• 20. novembris — Spānijas parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguva Tautas partija.
• 21. novembris — Ēģiptes premjerministrs Esams Šarafs atkāpās no amata.
• 27. novembris:
  • par Jemenas premjerministru kļuva Mohameds Basindva;
  • Dienvidosetijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja Alla Džiojeva.
• 28. novembris — par Kongo Demokrātiskās Republikas prezidentu atkārtoti kļuva Žozefs Kabila.
• 29. novembris — Dienvidosetijas augstākā tiesa atzina prezidenta vēlēšanu rezultātus par spēkā neesošiem.

Decembris

• 1. decembris — Almati Kazahstānā atklāta metro pirmā līnija.
• 4. decembris:
  • Krievijas Valsts domes vēlēšanās visvairāk balsu ieguva partija Vienotā Krievija; pēc rezultātu paziņošanas sākās protesti, kas ir lielākie protesti Krievijā pēc PSRS sabrukuma;
  • Slovēnijas parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguva partija "Pozitīvā Slovēnija";
  • Horvātijas parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguva "Kukuriku" koalīcija.
• 5. decembris — astronomi atklāja pirmo citplanētu Kepler-22b, kas atrodas apdzīvojamā zonā un riņķo ap Saulei līdzīgu zvaigzni Kepler-22.
• 6. decembris — par Beļģijas premjerministru kļuva Elio Di Rupo.
• 7. decembris — par Ēģiptes premjerministru kļuva Kamāls Ganzūri; viņam piešķirtas prezidenta pilnvaras.
• 9. decembris — ES līderu sanāksmē panākta vienošanās par automātiskām sankcijām tām eirozonas valstīm, kuras pārkāps noteiktos budžeta deficīta ierobežojumus; dalībvalstis nespēja vienoties par jaunu ES līgumu.
• 10. decembris — pēc protestiem no amata atkāpās Dienvidosetijas prezidents Eduards Kokoiti, prezidenta amata pienākumi piešķirti premjerministram Vadimam Brovcevam; noteiktas atkārtotas vēlēšanas.
• 11. decembris — Piedņestras Moldāvu Republikas prezidenta vēlēšanās (pēc provizoriskiem rezultātiem) uzvarējis Jevgeņijs Ševčuks.
• 18. decembris — Irāku pameta pēdējie ASV karavīri, tādējādi noslēdzoties Savienoto Valstu spēku izvešanai no kara izpostītās valsts. Pēdējais konvojs, kurā ietilpa 110 transportlīdzekļu ar aptuveni pustūkstoti ASV karavīru, Irākas un Kuveitas robežu šķērsoja ap plkst. 7.30.^[8]

Janvāris

• 9. janvāris — Pīters Jeitss (Peter Yates), angļu kinorežisors un producents (dzimis 1929.)
• 30. janvāris — Džons Barijs (John Barry), angļu komponists, diriģents un filmu mūzikas autors (dzimis 1933.)
• 31. janvāris — Junisa Senborna (Eunice Sanborn), pasaulē vecākais cilvēks (dzimusi 1896.)^[9]

Februāris

• 6. februāris — Gerijs Mūrs (Gary Moore), īru mūziķis (dzimis 1952.)
• 28. februāris — Annija Žirardo (Annie Suzanne Girardot), franču aktrise (dzimusi 1931.)

Marts

• 1. marts — Džons Laundžs (John Michael Lounge), ASV kosmonauts (dzimis 1946.)
• 4. marts — Simons van der Mērs (Simon van der Meer), nīderlandiešu fiziķis (dzimis 1925.)
• 21. marts — Nikolajs Andrianovs (Николай Ефимович Андрианов), krievu PSRS vingrotājs (dzimis 1952.)
• 23. marts — Elizabete Teilore (Elizabeth Taylor), angļu ASV aktrise (dzimusi 1932.)
• 26. marts — Pols Berans (Paul Baran), amerikāņu inženieris (dzimis 1926.)
• 30. marts — Ludmila Gurčenko (Людмила Марковна Гурченко), ukraiņu PSRS aktrise (dzimusi 1935.)^[10]

Aprīlis

• 5. aprīlis:
  • Baruhs Blumbergs (Baruch Samuel Blumberg), ASV ārsts, zinātnieks (dzimis 1925.)
  • Anžs Felikss Patasē (Ange-Félix Patassé), Centrālāfrikas Republikas prezidents (dzimis 1937.)
• 9. aprīlis — Sidnijs Lūmets (Sidney Lumet), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1924.)
• 14. aprīlis — Viljams Lipskombs (William Lipscomb), ASV ķīmiķis (dzimis 1919.)
• 24. aprīlis — Satja Sai Baba (Sathya Sai Baba), Indijas garīgais skolotājs (dzimis 1926.)

Maijs

• 1. maijs — Osama bin Ladens (أسامة بن محمد بن عوض بن لادن), arābu teroristu vadītājs (dzimis 1957.)^[4]
• 7. maijs — Vilards Boils (Willard Boyle), Kanādas fiziķis (dzimis 1924.)
• 9. maijs — Lidija Geilera Tehada (Lidia Gueiler Tejada), Bolīvijas prezidente (dzimusi 1921.)
• 29. maijs:
  • Sergejs Bagapšs (Сергеи Уасыл-иҧа Багаҧшь), Abhāzijas prezidents (dzimis 1949.)
  • Ferencs Mādls (Mádl Ferenc), Ungārijas prezidents (dzimis 1931.)
• 30. maijs — Rozalīna Jalova (Rosalyn Sussman Yalow), ASV fiziķe (dzimusi 1921.)

Jūnijs

• 18. jūnijs:
  • Frederiks Čiluba (Frederick Chiluba), Zambijas prezidents (dzimis 1943.)
  • Jeļena Bonnere (Елена Боннэр), PSRS cilvēktiesību aktīviste (dzimusi 1923.)
• 23. jūnijs — Pīters Falks (Peter Falk), amerikāņu aktieris (dzimis 1927.)

Jūlijs

• 2. jūlijs — Itamars Franku (Itamar Franco), Brazīlijas prezidents (dzimis 1930.)
• 4. jūlijs — Oto fon Hābsburgs (Otto von Habsburg), Austroungārijas kroņprincis, vācu politiķis (dzimis 1912.)
• 11. jūlijs — Toms Gērelss (Tom Gehrels), nīderlandiešu ASV astronoms (dzimis 1925.)
• 17. jūlijs — Huans Marija Bordarberijs (Juan Maria Bordaberry), Urugvajas prezidents (dzimis 1928.)
• 23. jūlijs — Eimija Vainhausa (Amy Winehouse), angļu dziedātāja (dzimusi 1983.)
• 30. jūlijs — Mario Ečandi Himeness (Mario Echandi Jiménez), Kostarikas prezidents (dzimis 1915.)

Augusts

• 2. augusts — Baruhs Benacerrafs (Baruj Benacerraf), Venecuēlā dzimis ASV imunologs (dzimis 1920.)
• 7. augusts — Hari Holkeri (Harri Holkeri), Somijas premjerministrs (dzimis 1937.)
• 16. augusts — Andrejs Bajuks (Andrej Bajuk), Slovēnijas premjerministrs (dzimis 1943.)
• 31. augusts — Valērijs Roždestvenskis (Валерий Рождественский), PSRS kosmonauts (dzimis 1939.)

Septembris

• 7. septembris:
  • hokeja kluba Jaroslavļas "Lokomotiv" spēlētāji un kluba personāls, tajā skaitā:
  • Pavols Demitra (Pavol Demitra), slovāku hokejists (dzimis 1974.)
  • Marats Kaļimuļins (Марат Калимулин, Кәлимулин Марат), Krievijas hokejists (dzimis 1988)
  • Stēfans Līvs (Stefan Liv), Zviedrijas hokejists (dzimis 1980.)
  • Jans Mareks (Jan Marek), čehu hokejists (dzimis 1979.)
  • Karels Rahūneks (Karel Rachůnek), čehu hokejists (dzimis 1979.)
  • Ruslans Salejs (Руслан Салей), baltkrievu hokejists (dzimis 1974.)
  • Kārlis Skrastiņš, latviešu hokejists (dzimis 1974.)
  • Jurijs Uričevs (Юрий Урычев), krievu hokejists (dzimis 1991.)
  • Josefs Vašīčeks (Josef Vašíček), čehu hokejists (dzimis 1980.)
• 12. septembris — Aleksandrs Gaļimovs (Александр Галимов), krievu hokejists (dzimis 1985.)
• 14. septembris — Rudolfs Mesbauers (Rudolf Ludwig Mößbauer), vācu fiziķis (dzimis 1929.)
• 20. septembris — Burhanudins Rabani (برهان الدين رباني Burhânuddîn Rabbânî), Afganistānas prezidents (dzimis 1940.)
• 25. septembris — Vangari Maatai (Wangari Maathai), Kenijas sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1940.)
• 30. septembris:
  • Anvars al Avlaki (أنور العولقي Anwar al-‘Awlaqī), ASV dzimis islāma garīdznieks un terorists (dzimis 1971.)
  • Ralfs Steinmans (Ralph Steinman), Kanādas imunologs un citologs (dzimis 1943.)

Oktobris

• 5. oktobris — Stīvs Džobss (Steve Jobs), ASV uzņēmējs (dzimis 1955.)
• 7. oktobris — Ramizs Alija (Ramiz Alia), Albānijas prezidents (dzimis 1925.)
• 12. oktobris (atrasts miris) — Deniss Ričijs (Dennis MacAlistair Ritchie), ASV datorzinātnieks (dzimis 1941.)
• 20. oktobris — Muammars Kadāfi (معمر القذافي, Muʿammar al-Qaḏḏāfī), Lībijas vadītājs (dzimis 1942.)
• 24. oktobris — Džons Makartijs (John McCarthy), ASV datorzinātnieks (dzimis 1927.)

Novembris

• 5. novembris — Normens Fosters Ramzejs (Norman Foster Ramsey, Jr.), ASV fiziķis (dzimis 1915.)
• 9. novembris — Hars Gobinds Korana (Har Gobind Khorana), Indijas izcelsmes ASV bioķīmiķis (dzimis 1922.)
• 27. novembris:
  • Kens Rasels (Ken Russell), angļu kinorežisors (dzimis 1927.)
  • Garijs Spīds (Garry Speed), velsiešu futbolists un treneris (dzimis 1969.)

Decembris

• 15. decembris — Kristofers Hičinss (Christopher Hitchens), rakstnieks, žurnālists, reliģijas kritiķis (dzimis 1949.) ^[11]
• 17. decembris:
  • Sezārija Evora (Cesária Évora), mūziķe (dzimusi 1941.) ^[12]
  • Kims Čenirs (김정일), Ziemeļkorejas partijas un valsts vadītājs (dzimis 1941.)
• 18. decembris — Vāclavs Havels (Václav Havel), čehu dramaturgs un politiķis (dzimis 1936.)

• Ekonomikā — Kristofers Simss, Tomass Sārdžents
• Fizikā — Sols Perlmuters, Ādams Rīss, Braiens Šmits
• Fizioloģijā vai medicīnā — Brūss Betlers, Žils Hofmans, Ralfs Steinmans
• Ķīmijā — Dens Šehtmans
• Literatūrā — Tūmass Transtrēmers
• Miera veicināšanā — Elēna Džonsone Sirlīfa, Tevekula Kermāna, Leimaha Gbovī

• 45 visspēcīgākās 2011. gada fotogrādijas