Kalupes pagasts
Kalupes pagasts ir Augšdaugavas novada administratīva teritorija tā Latgales daļas ziemeļos. Pagasta centrs atrodas Kalupē. Robežojas ar sava novada Dubnas, Maļinovas, Vaboles, Līksnas un Nīcgales pagastiem, kā arī Preiļu novadu Rožkalnu pagastu.
| Kalupes pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
| ||||
| Novads: | Augšdaugavas novads | |||
| Centrs: | Kalupe | |||
| Kopējā platība:[1] | 119,1 km2 | |||
| • Sauszeme: | 115,8 km2 | |||
| • Ūdens: | 3,3 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 1 048 | |||
| Blīvums (2024): | 9,1 iedz./km2 | |||
| Izveidots: | 1866. gadā | |||
| Mājaslapa: | www | |||
 Kalupes pagasts Vikikrātuvē | ||||
Daba
Hidrogrāfija
Upes
Joņupe, Kalupe, Ūda, Viedzeleite.
Ezeri
Baltezers, Lielais Kalupes ezers, Mazais Kalupes ezers, Seiļu ezers.
Vēsture
Kalupes pagasts (līdz 1925. gadam Kolupes pagasts) izveidots 1866. gadā to atdalot no Līksnas pagasta. 1920. gada zemes reformas laikā Kalupes un Arendoles muižas ar Jadvigavas pusmuižu un Žervinavas, Rudinavas, Andravas foļverkiem sadalīja 424 vienībās 5944 ha kopplatībā (Arendoles pilī patversme un pagasta skola).[4] Pagasta platība 1935. gadā bija 199,9 km².
1945. gadā pagastā izveidoja Kalupes, Līvbēržu, Rožkalnu, Stradiņu un Stūrīšu ciema padomes. 1954. gadā Kalupes ciemam pievienoja Stūrīšu ciemu, 1959. gadā daļu Osagala ciema, 1977. gadā - daļu Dubnas ciema. 1990. gadā ciemu pārdēvēja par pagastu.[5] 2009. gadā pagasts kā administratīva teritorija iekļauts Daugavpils novadā. 2021. gadā Daugavpils novadu kopā ar Ilūkstes novadu iekļāva Augšdaugavas novadā.
Pieminekļi
- Ķīšu senkapi[6]
Iedzīvotāji
Iedzīvotāju skaits: 1624. No tiem 58% ir latvieši, 31% krievi, 4% čigāni, 4% poļi.[7]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[8]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
Apdzīvotās vietas: Aizupīši, Andrijova, Baltači, Baltmuiža, Barovka, Bībelišķi, Bisteri, Grancova, Grustiņi, Ivbuļi, Kalupe, Kapčinieki, Kuklišķi, Kusiņi, Ķeiši, Krīvāni, Krutaruča, Miglāni, Morkonišķi, Peršaki, Plonišķi, Pudāni, Ratnieki, Rasnači, Ruži, Silagols, Sleiži, Somukokts, Stūrīši, Ūda.
Ievērojamas personības
- Jānis Mendriks (1907—1953), katoļu priesteris, nogalināts GULAG soda nometnē Vorkutas ieslodzīto sacelšanās laikā. Romas katoļu baznīcas svētais moceklis
- Broņislavs Kudeiko (1911—1941), Tautas Saeimas deputāts (1940), Nacistiskās Vācijas represiju upuris
- Viktors Ivbulis (1933), indologs un literatūrzinātnieks
