Mārtiņš Brauns

Dzimis 1951. gadā Rīgā ārstu Voldemāra un Tamāras Braunu ģimenē, bērnībā dzīvoja Alūksnē.^[1] Mācījās Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas klavierklasē, kora un kordiriģēšanas klasēs, mūzikas teorijas nodaļā pie Ģederta Ramana, līdztekus spēlēja klavieres, ģitāru un mutes harmonikas grupā "Dzintara lelles" un grupā "Sfinksi".^[2]

Studēja Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Ādolfa Skultes kompozīcijas klasē, ko absolvēja 1975. gadā.^[3]

Strādāja par muzikālās daļas vadītāju Drāmas teātrī (1975—1982) un bija rokgrupas "Sīpoli" vadītājs, taustiņinstrumentālists un komponists (1978—1986).^[2]Kopš 1986. gada viņš bija Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedrs, bijis Latvijas Komponistu savienības biedrs.^[4]

Brauns bija kamerkora "Sindi putnu dārzs" mākslinieciskais vadītājs (1985—1992). Kopš 1995. gada Brauns bija skaņu ierakstu studijas "Mārtiņš" īpašnieks un direktors.^[5]

2021. gadā, drīz pēc muzikālās izrādes "Mauglis" jauniestudējuma pirmizrādes 15. oktobrī, Mārtiņu Braunu ar miokarda infarktu ievietoja slimnīcā, kur viņš, iespējams, saslima ar COVID-19.^[6]Miris 2021. gada 24. novembrī.^[7]

Saņēmis Lielā Kristapa balvu kā labākais mūzikas autors — par mūziku filmām "Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili", "Dzīvīte", "Izpostītā ligzda".^[8]

Par mūziku dziesmai "Veltījums" saņēmis AKKA/LAA "Autortiesību bezgalības balvu 2017", jo dziesma ir atskaņota televīzijā, sabiedriskajos un komerciālajos radiokanālos un publiskā izpildījumā — koncertos Latvijā un Vācijā.^[9]2001. gadā par darbu "Sapnis par Rīgu" viņš saņēma Kultūras ministrijas apbalvojumu.

2018. gada 3. maijā saņēma IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni par "Par nopelniem kultūrā un izcilu, daudzpusīgu radošo ieguldījumu Latvijas mūzikā".^[10]

2019. gada 12. februārī Mārtiņš Brauns saņēma Mūzikas ierakstu gada balvu "Zelta Mikrofons" par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā.^[11]

Teātra mūzika

Mārtiņš Brauns sacerēja teātra mūziku apmēram 100 izrādēm, sadarbojās ar režisoru A. Jaunušanu Drāmas teātrī, U. Brikmani Jaunatnes teātrī, V. Maculēviču Valmieras Drāmas teātrī, darbojās arī teātrī Kabata, Šauļu Drāmas teātrī, Latvijas Radioteātrī, bija mūzikas autors deju teātra izrādei peldbaseinā Mazā Nāriņa (pēc H. K. Andersena, 1999).^[2]

• Mauglis, mūzikls (Uldis Bērziņš, pēc R. Kiplinga, 1982);
• Alberts (Harijs Gulbis, 1983);
• Suns un kaķe (Rainis);
• Sirano de Beržeraks (Jānis Peters, 1985);
• Daugava (Raiņa Sērdieņu dziesma, 1988);
• opera korim Eiridīke (pēc Knuta Skujenieka poēmas Neskaties atpakaļ, 1988).

Orķestrim

• divas balādes SO (1975; 1978);
• Poēma par remontu, kamerorķestrim (2004).

Balsij ar pavadījumu

• Divas odas skorpionam, tenoram un instrumentālam ansamblim (O. Vācietis, 1978);
• Blūzi (L. Hjūzs, 1978);
• Kukuša balādes (M. Martinaitis, 1980);
• Mēness poēma (M. Zālīte, 1986);
• dziesmu cikls ar Plūdoņa vārdiem.

Filmu mūzika

• Puika (1977);
• Vainīgais (1979);
• Spēle (1981);
• Aveņu vīns (1984);
• Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili (1987);
• Dzīvīte (1989),
• Ziemassvētku jampadracis (1993);
• Sauja ložu (2002);
• animācijas seriāls Avārijas brigāde.

Multimediju mūzika

• Septiņi dziedājumi par sapni garu (1998);
• K. K. Gretschen (Vācijas pasūtījuma darbs).^[2]

• Prape G., Kamēr tu šo spēli spēlē. Liesma, 1983., 10, 2. un 30. lpp.;
• Cālīte A., Mārtiņš Brauns. Kino, 1985,5, 20.lpp.;
• Vāvere K., M. Brauns. Liesma, 1989, 3, 30. lpp.;
• Lūsiņa I., Divas pasaules trešajā, Māksla, 1990, 9, 70. lpp.;
• Silabriedis O., Kas ir Mārtiņš Brauns? Mūzikas Saule, 2009, 4, 5. lpp.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• LMIC profils Arhivēts 2013. gada 4. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
• Latfilma.lv profils
• Filmas.lv profils

• IMDb profils (angliski)