Neaizsargājams darbs
Neaizsargājams darbs ir darbs, kurus neaizsargā autortiesības, vai arī tie darbi, kuriem autortiesību mantiskā daļa ir zaudēta vai beigusies.[1] Latvijā un vairums Rietumu pasaules valstīs autortiesības beidzas 70 gadus pēc autora nāves. Autora personiskās tiesības uz darbu nevar izbeigties vai tikt atsavinātas.
Neaizsargājamie darbi Latvijā
Latvijā neaizsargājamie darbi ir šādi:[2]
- normatīvie un administratīvie akti, citi valsts un pašvaldību iestāžu izdotie dokumenti un tiesas nolēmumi (likumi, tiesu spriedumi, lēmumi un citi oficiāli dokumenti), kā arī šo tekstu oficiālie tulkojumi un oficiālās konsolidētās versijas;
- valsts apstiprinātie, kā arī starptautiski atzītie oficiālie simboli un zīmes (karogi, ģerboņi, himnas, apbalvojumi), kuru lietošanu nosaka atsevišķi normatīvie akti;
- kartes, kuru sagatavošanu un lietošanu nosaka normatīvie akti;
- presē, radio vai televīzijas raidījumos vai citos saziņas līdzekļos sniegtā informācija par dienas jaunumiem, dažādiem faktiem un notikumiem;
- idejas, metodes, procesi un matemātiskās koncepcijas.
Neaizsargājamie darbi ir arī tie darbi, attiecībā uz kuriem izbeidzies autortiesību termiņš.
Atsauces
🔥 Top keywords: SākumlapaVikipēdija:KontaktiSpecial:SearchAugusts Valdis VasiļonoksLatvijaLatvijas Republikas proklamēšanas dienaBrīvības piemineklisLāčplēša dienaLatvijas ģerbonisDievs, svētī LatvijuSpecial:RecentChangesRīgaLatvijas karogsMihails VasiļonoksLatvijas Valsts prezidentsLatvijas valsts pasludināšanaLatvijas nacionālie simboliLatvijas vēstureZiemeļmaķedonijaLāčplēsisVispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētkiJānis ČaksteKārlis UlmanisBermontiādeRomēns RolānsLatvijas pilsētu uzskaitījumsLatvijas brīvības cīņasLatvijas Valsts prezidentu uzskaitījumsMeksikas administratīvais iedalījumsZodiaksVispārīgā datu aizsardzības regulaLatvijas administratīvais iedalījumsE-klaseLatvijas ezeru uzskaitījumsLatvijas Republikas satiksmes ministru uzskaitījumsGuntis UlmanisLatvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienasRaimonds PaulsPirmais pasaules karš