Pēdveida grīslis

augu suga

Pēdveida grīslis (latīņu: Carex rhizina) ir grīšļu dzimtas suga. Savvaļā tā reti un nevienmērīgi sastopama Eirāzijā — Eiropā sastopama kontinenta centrālajā, dienvidu un ziemeļaustrumu daļā, tostarp Latvijā. Augs ir izplatīts mēreni sausos lapkoku un jauktos mežos.

Pēdveida grīslis
Carex rhizina (Blytt ex Lindblom)
Pēdveida grīslis
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaGraudzāļu rinda (Poales)
DzimtaGrīšļu dzimta (Cyperaceae)
ĢintsGrīšļi (Carex)
SugaPēdveida grīslis (Carex rhizina)
Sinonīmi

Carex pediformis C.A.Mey. s.l.;

Carex pediformis ssp. rhizodes (Blytt ex Meinsh.) H.Lindb.
Pēdveida grīslis Vikikrātuvē

Suga ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2. kategorijā.[1]

Apraksts

Pēdveida grīslis ir daudzgadīgs, 20-50 cm garš lakstaugs, kurš pieder dažādvārpu grīšļu grupai, jo tā sievišķajiem ziediem ir 3 drīksnas un augļa pūslītim ir ļoti īss knābītis.

Augs veido paskraju, nelielu ceru, un tam raksturīgi spēcīgi, ložņājoši sakneņi. Stublājs ir stāvs, raupjš un aplapots pie pamata. Lapas ir zaļas, 0,2-0,3 cm šauras, daudz īsākas nekā stublājs. Lapu makstis ir brūnas. Ziedkopā stublāja galotnē ir 1 vīrišķo ziedu vārpiņa, zem tās ir 2—4 diezgan attālu novietotas, skrajas sievišķo ziedu vārpiņas. Apakšējās sievišķās vārpiņas seglapa ar garu, stobrveidīgu, zaļu maksti un īsu lapas plātni, īsāka nekā vārpiņa. Sievišķās vārpiņas ir ar 5-10 ziediem, ar 3—6 cm garu kātiņu, tās ir stāvas vai nokarenas. Augļa pūslītis ir zaļganbrūns, īsi apmatots, tam ir redzams dzīslojums, un pūslītis ir strauji sašaurināts īsā, līkā, divzobainā knābītī. Pūslīša segplēksne ir brūna, otrādi olveidīga, ar zaļu joslu vidū, plēvjainu apmali un smailu galu, aptuveni pūslīša garumā vai īsāka. Zied aprīļa beigās un maijā.[1]

Atsauces

🔥 Top keywords: