Smailā stiklene

Smailā stiklene (Hygrocybe conica) ir Latvijā bieža stikleņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir vāji indīgi. 2021. gadā Latvijas Mikologu biedrība to pasludinājusi par gada sēni.[1]

Smailā stiklene
Hygrocybe conica
Smailās stiklenes izceļas ar daudzveidīgu krāsojumu
Smailās stiklenes izceļas ar daudzveidīgu krāsojumu
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Agaricomycetes)
KārtaAtmateņu rinda (Agaricales)
DzimtaStikleņu dzimta (Hygrophoraceae)
ĢintsStiklenes (Hygrocybe)
SugaSmailā stiklene (H. conica)
Smailā stiklene Vikikrātuvē

Taksonomija

Sugas lielā vizuālā daudzveidība liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts.[2] Vācijā šo sugu pagaidām iedala vairākās varietātēs, atdalot tai skaitā lēnāk melnējošo smilšu kāpās augošo varietāti (H. conica var. Conicoides vai Hygrocybe conicoides).[3][4] Iespējams, ka arī šo sugu ēdamība vai indīgums atšķiras.[5]

Vecākās sēņu grāmatās var atrast vairākas stikleņu sugas, kuras tagad apvienotas ar smailo stikleni.[6]

Sēnes apraksts

Sākotnēji smailā stiklene var būt no koši dzeltenas līdz oranžsarkanai, taču uz vecumu sāk strauji nomelnēt
Pavecs eksemplārs
  • Cepurīte: krāsa no dzeltenas, oranžas un sarkanīgas līdz olīvbrūnai, iespiedumu vietās un uz vecumu viegli melnējoša. Iespējams visas šīs krāsas redzēt vienlaikus uz vienas cepurītes.[7] Virsmiziņa gluda, slapjā laikā mitra un viegli smērējoša, ar ieaugušām radiālām šķiedrām. Forma sākumā smaili, vēlāk lēzeni konusveida,[8] ar roboti viļņainu malu,[9] vecumā izplešoties saglabā smailu pauguriņu centrā.[1] Platums 1,5–6 cm. Mīkstums trausls, cepurītes krāsā, vecumā un ievainojumos melnējošs.[1] Smarža un garša neatšķiramas.[2]
  • Lapiņas: baltas, vecākām sēnēm kļūst dzeltenas, pēc tam pelēcīgi zaļgandzeltenas un nomelnē, brīvas vai šauri pieaugušas pie kātiņa, dažāda garuma.
  • Kātiņš: dzeltens vai oranžs, pie pašas pamatnes var būt bālgans, vecākām sēnēm melns, cilindrisks, ar ieaugušām šķiedrām, bieži gareniski rievots, sauss, sākumā viegli smērējošs. Garums līdz 10 cm, resnums maksimāli līdz 1—1,5 cm, parasti 0,4—0,8 cm.[8][9]
  • Sporas: elipsoīdas, reizēm neregulāras, gludas, bezkrāsainas, masā baltas, 7—11,5 (13)/4,5—7,5 µm. Divsporu bazīdiju sporas ir caurmērā lielākas nekā sporas četrsporu bazīdijās, abi veidi sastopami uz vienas sēnes.[7][10]
  • Bazīdijas: ar 2 vai 4 sporu sterigmām, 40—60 µm garas. Himēnijcistīdu nav, pleirocistīdas paralēlas.[2]

Sēne var saglabāt savu izskatu divas nedēļas, bet pilnīgi nomelnējusi sēne pat daudzas nedēļas, kas var radīt kļūdas tās vecuma novērtēšanā.[7]

Augšanas apstākļi

Humusa un nedzīvās zemsedzes saprotrofs.[11] Aug dažādās vietās, bieži mežmalās, pļavās un citās zālainās vietās[1] vai mitru skujkoku mežu nobirās,[8][12] daļā Ziemeļamerikas atzīmēta arī kā ozolus mīloša,[2] no vēla pavasara līdz vēlam rudenim, bieži.[13] Siltākās zemēs par Latviju aug arī ziemā.[2] Slikti aug bagātinātā augsnē, iespējams, ka veido saikni ar sūnām.[7] Plaši izplatīta Eirāzijā un Amerikās.[2] Sugas atrašana Austrālijā[14] un Jaunzēlandē nav droša, daži uzskata, ka tā varētu būt sajaukta ar līdzīgo H. astatogala.[15]

Barības vērtība

Tāpat kā vairums stikleņu, parasti tiek uzskatīta par vāji indīgu vai neēdamu.[1] Daži avoti to tomēr nosauc par ēdamu,[11] daži norāda, ka jautājums ir neskaidrs.[16] Tiek apgalvots, ka vismaz vienreiz Ķīnā ar šo sugu saindējušies, bet parasti no šīs sugas lietošanas pārtikā sēņotājus atvaira tās nelielie izmēri un virskārtas notīrīšanas nepieciešamība, nevis potenciālais indīgums.[7] Iespējama arī sajaukšana ar līdzīgām sugām, tai skaitā melnējošo stikleni, kura rada gremošanas traucējumus un kuru daļa mūsdienu autoru uzskata par smailās stiklenes varietāti.[17]

Pētījumā salīdzinot ar parasto celmeni, kailo aploceni un vairākām Latvijā mazpazīstamām sugām, smailā stiklene izrādījās no tām visvairāk metālus no augsnes uzņemoša.[12]

Līdzīgās sugas

Līdzīga vairākām citām stikleņu sugām, tai skaitā melnējošai stiklenei (H. nigrescens), kurai ir resnāks un garāks kātiņš, un tāpat melnējošajai citrondzeltenajai stiklenei (H. tristis).[18] Ziemeļamerikā līdzīga tai ir Zingera stiklene (H. singeri). No citām līdzīgu krāsu stiklenēm atšķirama galvenokārt pēc straujās melnēšanas,[2] tai skaitā no citādi jaunībā līdzīgajām sarkanās stiklenes (H. punicea) un oranžās stiklenes (H. persistens).[19]

Attēlu galerija

Atsauces

Ārējās saites