Ārlavas pagasts

Ārlavas pagasts
	Ģerbonis
Novads:	Talsu novads
Centrs:	Valdemārpils
Kopējā platība:	134,1 km2
• Sauszeme:	128,1 km2
• Ūdens:	6,0 km2
Iedzīvotāji (2023):	701
Blīvums (2023):	5,5 iedz./km2
Mājaslapa:	www.valdemarpils.lv
	Vēsturiskie nosaukumi
vācu:	Erwahlen
krievu:	Эрваленская
	Ārlavas pagasts Vikikrātuvē

Ārlavas pagasts ir viena no Talsu novada administratīvajām teritorijām. No visām pusēm iekļauj Valdemārpils pilsētu un robežojas arī ar sava novada Lubes, Īves, Valdgales, Laidzes, Rojas un Vandzenes pagastiem.

Dabalabot pirmkodu

Reljefa formaslabot pirmkodu

Bašķiņkalns, Biedrkalns, Krievkalns, Māņkalni, Rūgumkalni, Svētkalns.

Hidrogrāfijalabot pirmkodu

Ūdensteceslabot pirmkodu

Amulupīte, Āpšvalks, Benerupe, Brantu grāvis, Grīva, Kampargrāvis, Kazpurgrāvis, Ķēšupe, Lejasdonava, Riepaldu grāvis, Roja, Undra, Vēruma grāvis, Zoķupe, Žulniekvalks.

Ūdenstilpeslabot pirmkodu

Audze, Baltezers, Ēmužezers, Lingas ezers, Lubezers, Melnezers, Nojniekezers, Pils ezers, Sasmakas ezers, Skolas ezers.

Purvilabot pirmkodu

Alkšvads, Cunces purvs, Griķlībpurs, Kazpurs, Liepmuižpurs, Sārajpūņa.

Dabas aizsardzībalabot pirmkodu

Pagasta teritorijā atrodas dabas lieguma Zemgaļu purvs dienvidu daļa.

Vēsturelabot pirmkodu

Ārlava ir sena kuršu un lībiešu apdzīvota vieta, kas rakstu avotos minēta kopš 1231. gada. Kā administratīva vienība Ārlavas pagasts izveidojās 1866. gadā. Pagasta iedzīvotāji 1870. gadā nodibināja zemnieku palīdzības biedrību, 1880. gadā — Ārlavas krājaizdevumu kasi, 1892. gadā — Ārlavas lauksaimniecības biedrību. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas Ārlavas pagasts ir lielākais Talsu apriņķī (226,9 km², 4257 iedzīvotāji 1935. gadā).(1925 gadā - 3764 ,1930 - 4048 iedzīvotāji)

Mūsdienu Ārlavas pagasta teritorijā atradās Ārlavas muiža (Gut Erwahlen, Ārlava), Cunces muiža (Gut Zunzen, Cunces), Lubezeres muiža (Gut Lub-Essern, Lubezere), Nogales muiža (Gut Nogallen, Nogale), Popragas muiža (Gut Popraggen, Poprags), Saslaukas muiža (Gut Seßlauken).

Tagadējais Ārlavas pagasts izveidojusies pēc otrā pasaules kara, aizņemot pirmskara Ārlavas pagasta centrālo daļu, gandrīz visu bijušo Nogales pagastu un lielu daļu bijušā Lubezeres pagasta. 1945. gadā Ārlavas pagastā izveidoja Ārlavas, Īves, Lubes, Valdemāra un Ziedoņa ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Ārlavas ciemu 1956. gadā pievienoja Valdemārpils pilsētai, izveidojot Valdemārpils pilsētas lauku teritoriju. Tai 1965. gadā pievienoja arī daļu Lubes un Vandzenes ciemu.^[4] 2009. gadā iekļauta Talsu novadā kā no Valdemārpils atsevišķa administratīvā teritorija. 2010. gada Valdemārpils lauku teritoriju pārdēvēja par Ārlavas pagastu.^[5] 2011. gada 28. aprīlī daļu pagasta teritorijas (Dižliepas un Riepaldciemu) pievienoja Valdemārpils pilsētai.^[6]

Kultūras pieminekļilabot pirmkodu

Ārlavas baznīcas interjers
Bašķiņkalns
Birznieku Velna laiva
Klāšu viduslaiku kapsēta
Nogales muižas komplekss
Ozolu Svētkalns
Zošukroga viduslaiku kapsēta ar krustakmeni

Iedzīvotājilabot pirmkodu

Iedzīvotāju skaita izmaiņaslabot pirmkodu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1969	2 000	—
1979	1 637	−18.1%

Gads	Iedz.	±%
1989	1 301	−20.5%
2000	1 175	−9.7%

Gads	Iedz.	±%
2011	1 049	−10.7%
2021	741	−29.4%

Nacionālais sastāvslabot pirmkodu

Ārlavas pagasta iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā^[7]

Latvieši (966)			95.0%
Krievi (14)			1.4%
Cita un neizvēlēta (37)			3.6%

Apdzīvotās vietaslabot pirmkodu

Lielākas apdzīvotās vietas ir Lubezere, Ārlava, Nogale, Jaunciems, Laukmuiža, Kroņmuiža, Ambrakas.

Ievērojamas personībaslabot pirmkodu

Maksimiliāns Glāzenaps (1845–1923), ķīmiķis
Gotfrīds Ansabergs (1871—1955), dzejnieks
Atis Ieviņš (1946), plakātists
Madara Saidī-Ndure (1987), šķēpmetēja
Krišjānis Valdemārs (1825—1891), latviešu ekonomists, publicists un politiķis, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, Ainažu jūrskolas dibinātājs, kā arī pirmās latviešu bibliotēkas dibinātājs.

Saimniecībalabot pirmkodu

Transportslabot pirmkodu

Izglītība un kultūralabot pirmkodu

Atsauceslabot pirmkodu

[1]

[2]

[4]

[5]

[6]

[7]