Pārapdzīvotība

Pilsētu aglomerācijas ar vairāk nekā 1 miljonu iedzīvotāju 2006. gadā. Tikai 3 % pasaules iedzīvotāju 1800. gadā dzīvoja pilsētās, bet 20. gadsimta beigās — jau 47 %

Pārapdzīvotība ir pārāk liels iedzīvotāju blīvums kādā vietā vai teritorijā,^[1] kā arī demogrāfiskā krīzē, ko raksturo iedzīvotāju pārpalikums attiecībā uz iztikas līdzekļiem (resursu trūkums, lai uzturētu higiēniskus dzīves standartus) vai iedzīvotāju pārpalikums attiecībā uz darbaspēka pieprasījumu.

Izpaužas sociālekonomiskajās pretrunās un konfliktos: dzīves līmeņa pazemināšanās lielākajai iedzīvotāju daļai, augsts bezdarba līmenis, bads, kari.

Iedzīvotāju skaita pieauguma temps dažādās valstīs ir ļoti atšķirīgs. Lielākā daļa pasaules iedzīvotāju skaita pieauguma (aptuveni 97 %) notiek Āfrikas, Latīņamerikas, Dienvidaustrumāzijas un Indijas subkontinenta jaunattīstības valstīs.

Skatīt vēllabot pirmkodu

Atsauceslabot pirmkodu

Ārējās saiteslabot pirmkodu

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pārapdzīvotība.

Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)

[1]