Ēriks Lanss
Ēriks Lanss (īstajā vārdā Juris Vīksne, dzimis 1940. gada 28. janvārī Jelgavā) ir latviešu prozaiķis un scenārists.
| Ēriks Lanss Juris Vīksne | |
|---|---|
| Dzimis | 1940. gada 28. janvārī Jelgava |
| Nodarbošanās | prozaiķis, scenārists |
Biogrāfija
1966. gadā absolvējis Rīgas Politehniskā institūta elektroenerģētikas fakultāti. 1980. gadā kļuvis Latvijas Rakstnieku savienības biedru. 1982. gadā sarakstījis savu pirmo kinofilmas scenāriju filmai "Tereona galva". 21. gadsimtā pievērsies dokumentālā kino scenārijiem, 2005. gadā uzņemts Kinematogrāfistu savienībā.[1]
Strādājis pie scenārijiem filmām "Dārzs ar spoku", "Par mīlestību pašreiz nerunāsim", "Amats Nr. 1. Valsts prezidents", "Džona Doreda sala", kā arī Dzintras Gekas Sibīrijas cikla filmām "...un Igarka un Cerība un Taurenis", "Agapitova un izglābtie", "Stacija Latvieši 1937", "Maršruts Ķekava - Omskas apgabals, 1949", "Kur palika tēvi?".[2]
Apbalvojumi
- Berlīnes starptautiskā kinofestivāla atzinība par scenārija idejas oriģinalitāti - scenārijs filmai "Dārzs ar spoku" (1984. gads);
- Lielā Kristapa balva "Labākais scenārists" - "Par mīlestību pašreiz nerunāsim" (1988. gads), "Stacija Latvieši 1937" (2012. gads)