Evika Siliņa

Evika Siliņa mācījusies Latvijas Universitātē (1993—1997), kur ieguvusi bakalaura grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju, un Rīgas Juridiskajā augstskolā, kur ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē, starptautiskajās tiesībās un Eiropas tiesībās.^[1] E. Siliņas dzimtā valoda ir latviešu, viņa brīvi pārvalda angļu un krievu valodu.^[2]

No 2003. līdz 2012. gadam E. Siliņa darbojās kā individuāli praktizējoša zvērināta advokāte ar specializāciju starptautisko un iekšējo biznesa tiesību jomā. Tāpat šajā laika periodā E. Siliņa darbojās ar publisko elektronisko sakaru koncernu (telesakari, internets) juridisko apkalpošanu, kā arī nevalstisko organizāciju dibināšanu un konsultēšanu.
Kopš 2017. gada publicē rakstus žurnālā “Imperfekt”.

11. Saeimas vēlēšanās 2011. gadā E. Siliņa kandidēja no Zatlera Reformu partijas Rīgas vēlēšanu apgabalā, bet netika ievēlēta.^[3] No 2011. gada novembra līdz 2012. gada 12. aprīlim bija Latvijas iekšlietu ministra Riharda Kozlovska ārštata padomniece juridiskajos jautājumos, savukārt no 2012. gada aprīļa līdz 2013. gada janvārim — iekšlietu ministra juridiskā padomniece. No 2013. gada janvāra līdz 2019. gada 23. janvārim E. Siliņa bija Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre. Kā parlamentārā sekretāre ir tikusi atzinīgi vērtēta, jo bijusi atvērta žurnālistiem, piemēram, skaidrojot Iekšlietu ministrijas nostāju dažādos jautājumos, kā arī izvērsusi cīņu pret sintētiskajiem kanabinoīdiem un to apriti Latvijā.^[4][5]

2014. gadā 12. Saeimas vēlēšanās kandidēja no partijas "Vienotība" Zemgales vēlēšanu apgabalā, bet arī netika ievēlēta.^[6] Tāpat kandidēja arī 13. Saeimas vēlēšanās 2018. gadā no partiju apvienības "Jaunā Vienotība", bet netika ievēlēta.

2019. gada 23. janvārī, 13. Saeimai apstiprinot Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vadīto Ministru kabinetu, E. Siliņa kļuva par Ministru prezidenta parlamentāro sekretāri.

Tāpat E. Siliņa ir darbojusies likumdošanas normu izstrādē tādās jomās kā noziegumi pret valsti un terorisms, civilā aizsardzība un krīžu kontrole, noteikumi patvēruma meklētājiem, imigrācijas politika u.c.^[7] E. Siliņa ir strādājusi arī ar jautājumiem, kas skar bērnu drošību, piemēram, jautājumu par bērnu izsēdināšanu no sabiedriskā transporta.^[8] E. Siliņa devusi nozīmīgu ieguldījumu Latvijas Republikas Iekšējās drošības biroja izveidē 2015. gadā^{[nepieciešama atsauce]}. Evika Siliņa vadījusi Eiropas (Latvijas prezidentūras Eiropas Padomē ietvaros) un Latvijas delegācijas ANO, CEPOL un INTERPOL.

14. Saeimas vēlēšanās kandidēja no "Jaunās Vienotības" Vidzemes saraksta un tika ievēlēta 14. Saeimā.^[9] Decembrī apstiprināta par labklājības ministri Krišjāņa Kariņa valdībā.

2023. gada 16. augustā, pēc Krišjāņa Kariņa demisijas, "Jaunā Vienotība" E. Siliņu izvirzīja kā kandidāti premjera amatam.^[10]24. augustā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicināja Eviku Siliņu veidot valdību.^[11]

2023. gada 15. septembrī Saeima apstiprināja E. Siliņas vadīto valdību, kurā piedalās trīs politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", "Progresīvie" un Zaļo un Zemnieku savienība. Valdība Saeimā tika apstiprināta ar 53 balsīm — visi jaunās koalīcijas pārstāvji un pie frakcijām nepiederošais deputāts Oļegs Burovs.^[12]

Evika Siliņa ir precējusies, ģimenē aug trīs bērni.Darbojās baptistu Rīgas Mateja draudzē.^[13]