Šķilbēnu vecā baznīca
Šķilbēnu Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Balvu novada Šķilbēnu pagasta centrā Rekovā. Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.[2] Mūsdienās baznīca vairāk kalpo kā apskates objekts, dievkalpojumi notiek īpašās svētku dienās, draudzes darbība norit jaunajā Šķilbēnu baznīcā.
| Šķilbēnu Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Šķilbēnu vecā katoļu baznīca | |
  Šķilbēnu vecā baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |  Rekova, Šķilbēnu pagasts, Balvu novads, Latvija |
| Koordinātas | 57°02′26″N 27°36′51″E / 57.04069°N 27.614099°E 27°36′51″E / 57.04069°N 27.614099°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Arhitektūras apraksts | |
| Fasādes virziens | A |
| Celtniecības beigas | 1924. gads |
| Specifikācija | |
| Būvmateriāli | mūris |
| Oficiālais nosaukums: Šķilbēnu (Rekovas) katoļu baznīca | |
| Aizsardzības numurs | 2847 |
| Vērtības grupa | Vietējās nozīmes kultūras piemineklis |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 16. decembris |
Vēsture
Rekovas pusmuiža jeb folvarka piederēja Šķilbēnu muižai. 1909. gadā Jānis Ločmelis organizēja apkārt dzīvojošos zemniekus kooperatīvā veidā folvarku atpirkt, pēc kuras nopirkšanas Ločmeļu ģimene ieguva savā īpašumā Rekovas centru.P. Apšiniekam nodibinot Šķilbēnu draudzi, Vincents Ločmelis 1921. gadā tai uzdāvināja bijušo Rekovas muižas klēti.[3] Baznīcu Šķilbēnos uzbūvēja 1924. gadā, pārbūvējot bijušo klēti. Pirmais draudzes prāvests Staņislavs Šikur-Kalvāns savas kalpošanas laikā pie tās piebūvēja divus, aptuveni 12 metrus augstus torņus, ar ko vienlaicīgi izveidojās priekštelpa dievnamam un tas kļuva garāks, bet ēkas otrā galā piebūvēja koka sakristeju. 1934. gadā uzsāka būvēt jauno mūra Šķilbēnu baznīcu, taču to nepaspēja uzcelt un, mainoties valsts iekārtai, padomju varas funkcionāri to atņēma, ierīkojot ēkā ceļu daļas remontdarbnīcu.[4] 1993. gada 1. decembrī baznīca šo ēku atguva.
Eksterjers
Baznīca ir laukakmeņu mūra celtne ar diviem torņiem. Tā ir 18 metrus gara, 9 metrus plata un 4 metrus augsta ēka. No sakristejas baznīcā ved divas durvis, bet no priekštelpas — vienas. Jumts klāts ar melno skārdu. Ēkai ir 10 logi. Dievnamu ieskauj neliels dārzs, ko ieskauj zems metāla žogs betona stabiņos. Netālu no baznīcas atrodas plebānija.
Interjers
Dievnams ir viennavas celtne ar dēļu grīdu un koka griestiem. Kora telpas, kurās atrodas harmonijs, atrodas pie ieejas un balstās uz diviem stabiem. Sakristeja atrodas presbitērija galā un ir pārdalīta uz pusēm. Vienā pusē atrodas ģērbkambaris, bet otrajā pusē uzgaidāmās telpas un kāpnes, kas ved uz otro stāvu, kur ir ģērbkambaris procesiju dalībniekiem. Presbitērija daļu no pārējās baznīcas atdala koka dievgalds. Redzamas Krustaceļa bildes.
Baznīcā ir viens koka altāris, virs kura atrodas Dievmātes septiņu sāpju glezna, bet virs tās Svētā Staņislava glezna.[5]
Draudze
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Staņislavs Prikulis.[1] Šķilbēnu draudze oficiāli sāka darboties 1923. gadā, to izveidojot no teritorijām, kas tika atdalītas no Baltinavas un Viļakas draudzēm.Draudzei ir divpadsmit kapsētas — Svičovas, Baharevas, Ančipovas, Čilipines, Plešovas, Augstasila, Ploskines, Gusakovas, Loginu, Dagunovas, Kozlovas un Vilkovas kapsēta.
Draudzes lielākie svētki
Draudzes lielākie svētki un atlaidas ir Svētā Staņislava diena, Septiņu sāpju Dievmātes diena un Svētās Lūcijas diena.
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šķilbēnu vecā baznīca.- Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze www.balvurcb.lv
- Sķilbēnu pagasta apskates objekti www.skilbeni.gov.lv
- Baznīcas attēli www.foto.eks.lv
