Bērzaunes draudzes novads
Bērzaunes draudzes novads (vācu: Kirchspiel Bersohn) bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
.jpg)
Vēsture
1229. gadā Rīgas arhibīskaps tagadējo Bērzaunes pilsnovadu izlēņoja savam vasalim Bartolomejam no Tīzenhauzas. Pie Bērzaunes novada tolaik piederēja arī Tirzas, Kalsnavas, Vējavas un Adulienas muižas. 1456. gadā Bērzaunes draudze atdalījās no Cesvaines draudzes, 15. jūnijā arhibīskaps Silvestrs paaugstināja to par pastāvīgu baznīcu ar savu baznīckungu un Bērzaune kļuva par atsevišķu draudzes novadu.[1]Livonijas kara laikā 1577. gadā pili ieņēma un izlaupīja Krievijas cara Ivana IV karaspēks. Pēc kara beigām 1582. gadā kā Bērzaunes draudzes novada kungs ir minēts Heinrihs fon Tīzenhauzens. 1633. gadā pils bija iekļauta Zviedru Vidzemes piļu sarakstā. 1710. gada mēra epidēmijā Bērzaunes draudzes novadā no 2808 iedzīvotājiem nomira 1538 (54,8%).[2]
Bērzaunes luterāņu baznīca celta 1349. gadā, 1594. baznīcas grīdā iemūrēts Bērzaunes muižas īpašnieka Johana fon Tīzenhauzena un viņa sievas Annas Kurselas kapakmens. 1694. gadā baznīca pārbūvēta, sagrauta Sarkanās armijas uzbrukuma laikā Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā. 2001. gadā atjaunoja Bērzaunes draudzi, kas 2009. gadā atjaunoja baznīcu. Kad 19. gadsimta vidū daudzi novada zemnieki pārgāja pareizticībā, tika uzcelta Bērzaunes pareizticīgo baznīca.
Muižas
Bērzaunes draudzes novadā 1826. gadā bija šādas muižas:[3][4]
- Bērzaunes mācītājmuiža (Bersohn Pastorat)
- Bērzaunes muiža (Bersohn)
- Zelgauskas muiža (Selgofsky, Salgavsky, Selgowsky)
- Grostonas muiža (Grosdohn)
- Mārcienas muiža (Mahrzen, Marzenhof, Marßen) arī Mārsnenes muiža.
Zelgauskas muižas kungu māja
Mārcienas muižas kungu māja
Ārējās saites
- Anton Friedrich Büsching. Magazin für die neue Historie und Geographie: IX. Land-rolle des Herzogthums Liefland vom Jahr 1765. Halle : Johann Jacob Curt, 1773. 378. lpp.
- August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 188–190. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 31. jūlijā.
- H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 266. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 31. jūlijā.
- Heinrich von Hagemeister. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1. Riga : Eduard Frantzen, 1836. 228–230. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. augustā. Skatīts: 2017. gada 31. jūlijā.