Baznīca Overā
"Baznīca Overā" ir nīderlandiešu postimpresionisma gleznotāja Vinsenta van Goga 1890. gada jūnijā radīta eļļas krāsas glezna; tā pašlaik atrodas Orsē muzejā Parīzē, Francijā.
| Baznīca Overā | |
|---|---|
| L'Église d'Auvers-sur-Oise | |
 | |
| Mākslinieks | Vinsents van Gogs  [1] |
| Gads | jūnijs 1890 |
| Medijs | eļļas krāsa, audekls |
| Kustība | postimpresionisms |
| Izmēri | 94 cm (37 in) × 74 cm (29 in) |
| Atrašanās vieta | Orsē muzejs, Francija |
| Īpašnieks | Paul Gachet |
| Inventāra nr. | RF 1951 42 |
| Identifikatori | Joconde ID: 000PE004198 |
Attēlotā baznīca (Place de l'Eglise) atrodas Overā pie Uāzas, 27 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Parīzes.
Vēsture
"Baznīca Overā" līdz ar citiem darbiem kā "Overas domes ēka" un vairākiem nelielu ēku ar salmu jumtiem zīmējumiem atgādina par ainām no viņa Nīnenes perioda.[2] Manāma nostaļģija pēc ziemeļiem parādījās jau pēdējās Senremīdeprovansā pavadītajās nedēļās. Vēstulē, ko viņš rakstīja pāris nedēļas pirms aizbraukšanas, viņš rakstīja "Kamēr biju slims, tomēr uzgleznoju vairākas nelielas gleznas pēc atmiņas, tās tur redzēsi vēlāk, atmiņas no ziemeļiem".[3]
Viņš īpaši atsaucas uz līdzīgu darbu, ko radīja Nīnenē, aprakstot šo gleznu vēstulē savai māsai Vilhelmīnai 1890. gada 5. jūnijā:
Man ir lielāks attēls ar ciema baznīcu — ar efektu, ka ēka šķiet violetā krāsā pret vienkāršas dziļas zilas krāsas debesīm, tīrs kobalts; vitrāžas logi parādās kā ultramarīni traipi, jumts ir violets un daļēji oranžs. Priekšplānā daži zaļi augi pilnos ziedos un smilts ar rozā saules gaismas plūsmu tajās. Un atkal tas ir gandrīz tāds pats, ko es studēju Nīnenē ar veco torni un kapiem, tikai tagad, šķiet, ka šī krāsas ir daudz izteiksmīgākas un greznākas.[4]
"Vienkāršais dziļais zilais" tika izmantots arī "Adelīnas Ravū portretā", ko van Gogs uzgleznoja savā īsajā periodā Overā pie Uāzas.
"Baznīcas Overā" priekšplānu ir spilgti izgaismojusi saule, bet pati baznīca atrodas savā ēnā un "ne atspoguļo, ne izplata savu gaismu"[5] Pēc tam, kad van Gogs bija atbrīvots no evanģēliskās karjeras, viņš bija cerējis turpināt darboties Borinažas apkārtnē Beļģijā. Viņš 1880. gada jūlijā rakstīja savam brālim Teo no Kjesmas, citējot ainu no Šekspīra drāmas "Henrijs IV" 1. daļas[6] par tumšo tukšumu baznīcas iekšienē, lai simbolizētu "tukšu un neapgarotu sludināšanu":[7] "Viņu Dievs ir kā Šekspīra piedzērušā Falstafa Dievs, 'baznīcas iekšiene'".[8]
Atšķirīgo ceļu motīvs parādās arī viņa gleznā "Kviešu lauks ar vārnām".
Masu kultūrā
Glezna "Baznīca Overā" ieņem nozīmīgu lomu zinātniskās fantastikas seriāla Doctor Who piektās sezonas desmitajā sērijā (pirmoreiz demonstrēta 2010. gadā), lai arī ainas baznīcā tika filmētas Landafas baznīcā Velsā.[9] Šajā sērijā gleznā baznīcas logā attēlota savāda, grifam līdzīga radība (saukta par Krafayis), kas seriāla galvenajam varonim, laikā ceļojošajam Doktoram, norāda uz to, ka 1890. gada jūnijā Overā pie Uāzas slēpās kas ļauns. Tikai tad, kad pats van Gogs, ko attēlo Tonijs Karrans, baznīcā pieveic radījumu, glezna atgriežas savā sākotnējā, neizmainītajā stāvoklī. Krafayis vēlāk izrādās bijis daļēji akls, pasaulē un debesīs neredzot krāsas un formas (kā tās redzēja Vinsents), šai tēmai vairākkārt atkārtojoties sērijā.[10]
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Baznīca Overā.
