Debeltosa
Debeltosa jeb Deultuma (grieķu: Δεβελτός, latīņu: Deultum, bulgāru: Деултум) bija sena pilsēta un bīskapija Trāķijā (tagad Bulgārijā). Tā atrodas pie Sredeckas upes grīvas, Mandras ezera rietumu krastā, kas agrāk bija savienots ar Burgasas līci. Netālu atrodas mūsdienu ciems Debelta.
| Debeltosa | |
|---|---|
| Δεβελτός | |
.jpg) Debeltosas apbūves paliekas. | |
  Debeltosa | |
| Atrašanās vieta |  Bulgārija |
| Reģions | Trāķija |
| Koordinātas | 42°23′18″N 27°16′52″E / 42.38833°N 27.28111°E 27°16′52″E / 42.38833°N 27.28111°E |
| Veids | Apdzīvota vieta |
| Vēsture | |
| Kultūras | Grieķu, Romiešu |
| Piezīmes | |
| Izrakumi | no 1981. gada |
| Stāvoklis | Drupas |
| Publiska piekļuve | Arheoloģiskā zona |
Vēsture
Debeltosa (trāķiski: Debeltona - "teritorija ar diviem purviem") tika dibināta kā Apollonia Pontica tirdzniecības centrs 7. gadsimtā pr.Kr.[1] No 6. līdz 4. gadsimtam pr.Kr. apmetne kalpoja kā svarīgs tirdzniecības centrs starp trāķiešiem un grieķiem.
46. gadā Debeltosa tika pievienota Romas impērijai un kļuva par Trāķijas provinces daļu. Debeltosā līdz 69. gadam tika plānots uzcelt koloniju Augusta VIII leģiona veterāniem, taču pilsoņu kara dēļ celtniecība tika atlikta. Veterāni Debeltosā apmetās, domājams, dēļ tuvuma ar blakus esošo Mēzijas reģionu, kur pirms tam atradās VIII leģions. Vieta veterānu kolonijai tika izraudzīta arī tādēļ, ka tie bija pienācīgi sagatavoti, lai nosusinātu vietējos purvus un ļautu apgūt un izmantot šo rajonu. Tādējādi kolonija tika uzcelta imperatora Vespasiāna valdīšanas laikā un tika nosaukta Colonia Flavia Pacis Deultensium jeb Colonia Flavia Pancensis Deultum. Vārda miers (Pacis) iekļaušana nosaukumā, domājams, bija saistīta ar pilsoņu kara beigām. Pilsētai bija plaša teritorija, par ko liecina atrastie uzraksti Pančevā un Sladki Kladencos pie Burgasas.
Plīnijs Vecākais piemin pilsētu savā darbā "Naturalis Historia". 82. gadā Deultumas iedzīvotāji iestājās par to, lai Tits Avīdijs Kvajetuss kļūtu par pilsētas aizgādni. Lai atzīmētu Deultumas 30 gadu dibināšanas jubileju, imperators Trajāns lika izkalt bronzas piemiņas monētas. Starp 130. un 150. gadu pilsēta cieta nopietnus zaudējumus no barbaru uzbrukumiem.
2. gadsimta beigās un 3. gadsimta sākumā Deultuma bija izpletusies 62 akrus lielā platībā. Tur bija arī tempļi, veltīti Asklēpijam un Kibelei. Naudas kaltuve bija aktīva Deultumā no Karakallas līdz imperatora Filipa Arāba valdīšanas laikam. Pilsēta tika pieminēta Antonina maršrutā 3. gadsimta sākumā. Pēc kronēšanās imperators Filips Arābs ceļoja caur Deultumu 244. gadā ceļā no Kirkesionas un Romu, un adventus monētas tika izkaltas par godu viņa atbraukšanai.
Deultumu izlaupīja goti 3. gadsimta otrajā pusē, bet drīz pēc tam pilsēta atkopās. Vēlāk pilsēta kļuva par Hemimontas provinci, un 294. gadā imperators Diokletiāns ceļoja caur Deultumu ceļā no Sīrijas uz Nikomēdiju.
Diokletiāns vai Konstancijs II uzlika Deultumai un tās apkārtnei nodokļus I, II un III leģiona uzturēšanai.
377. gadā kaujā pie Deultumas, karā ar gotiem (376–382), Austrumromas armija tika sakauta un pilsēta tika izlaupīta. Vēlāk Deultuma tika atjaunota, bet mazākā mērogā. 5. gadsimta otrajā pusē pilsētai tika uzcelti jauni mūri, bet visi nami ārpus mūriem tika nojaukti, lai uzbrucēji tos nevarētu izmantot aizsegam. Neskatoties uz to, mūrus sagrāva avāri un slāvi 6. gadsimta beigās.
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Debeltosa.
