Dobeles apriņķis

Skatīt arī: Jelgavas apriņķa ģeogrāfija

Dobeles apriņķa teritorijas pamatā guļ augšdevona dolomīts, smilšakmens un glūdas, bet zemes virsū tie redzami tikai dziļāko upju ielejās. Īsto zemes virsu ieņem glaciālie materiāli un to pārskalojumi; no tiem sastāv arī reljefa formas. Pēc reljefa formām un zemes virskārtas sastāva apriņķī var atšķirt trīs atšķirīgus apvidus: gala morēnu pauguraini rietumu malā, māla līdzenumu dienvidu daļā un un smilts līdzenumu ziemeļu daļā.^[1]

Dobeles apriņķis tika izveidots 1819. gada teritoriāli administratīvās reformas rezultātā, pārdēvējot Dobeles pilskunga tiesu (Hauptmannschaft Doblen, Добленское гауптманство) par apriņķi^[2].

Līdz 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanai apriņķī bija viens miests (Kronflecken) un četri draudžu novadi:^[3]

• Dobeles miests,
• Jelgavas draudzes novads (Kirchspiel Mitau),
• Dobeles draudzes novads (Kirchspiel Doblehn),
• Mežmuižas draudzes novads (Kirchspiel Gränzhof),
• Sesavas draudzes novads (Kirchspiel Sessau).

1912. gadā Dobeles apriņķī ietilpa 33 pagasti un 1 pilsēta:^[4]

• 
  Dobeles apriņķa karte (Dobeles un Jelgavas apkārtne) (1915)
• 
  Dobeles apriņķa karte (Džūkstes un Kalnciema apkārtne) (1915)
• 
  Jelgavas apkārtnes karte (vāciski, 1917)

1920. gada 31. maija Ministru kabineta sēdē pieņem rīkojumu Dobeles apriņķi pārdēvēt par Jelgavas apriņķi.^[5]

• Митавский уезд (бывший Добленский) - Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона - т. XIX - 1896 - с. 456—458 (krieviski)