Gārsenes muiža

Gārsenes muižu 1583. gadā Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards izlēņoja savam staļļmeistaram Godhardam Budbergam no Beninghauzenas un tā uz vairākiem gadsimtiem kļuva par Budbergu dzimtmuižu. Gārsenes kapos atrodas Budbergu dzimtas kapenes (kapliča).

Tagadējā kungu māja tapusi ap 1856. gadu, sākumā uzcelta pils divstāvīgā daļa, bet zemākais spārns uzcelts 1885. gadā.

1939. gadā pēc arhitekta Vasiļjeva projekta bijušo muižas ēku pārbūvēja Gārsenes pamatskolas vajadzībām.

Gārsenes muižas kungu māja būvēta neogotikas stilā. Lielāko divstāvu pils daļu papildina apaļš četrstūrveida stūra tornis, kā arī ieejas lievenis, bet mazāko – vienstāva – apaļš piebūvēts tornis. Fasādi interesantu un dzīvīgu padara ailes, kuras sagrupētas pa divām, bet pie balkona pa trim. Gārsenes pilī saglabājušās durvis ar stiklotu augšējo daļu, podiņu krāsns un krāsns ar gleznojumiem (valsts nozīmes mākslas piemineklis). Uz balta fona uzgleznotas buru laivas, vējdzirnavas, jūras skati u.c.

Pilī atrodas muzejs, kurā var apskatīt ekspozīciju par Budbergu dzimtu un pils vēsturi. Gārsenes meža parkā ir izveidotas dabas takas.^[1]

Gārsenes muižas pils priekšā atrodas vārtu stabi. Saimniecības ēkas grupējas ap parādes pagalmu, blakus pilij ir sena klēts un stallis ar lieveņa arkādi. Otrpus bruģētajam ceļam atrodas dzirnavas. Muižas kompleksā ietilpst arī brūzis ar strādnieku māju un kalpu māja.^[2]

Attēlu galerija

• 
  Gārsenes dzirnavas
• 
  Gārsenes muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā

25°48′36″E / 56.09944°N 25.81000°E / 56.09944; 25.81000