Guntis Grūbe
Guntis Grūbe (dzimis 1953. gadā Valkas rajonā) ir latviešu inženieris, ekonomists un politiķis, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts, balsojis par Latvijas neatkarības deklarāciju. Vēlāk bijis Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors. Ieņēma vadošu lomu 20. gadsimta 90. gadu zemes reformas un denacionalizācijas īstenošanā.
| Guntis Grūbe | |
|---|---|
| Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts | |
| Dzimšanas dati | 1953. gads Valkas rajons, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Tautība | latvietis |
| Augstskola | LLA |
Dzīvesgājums
Dzimis 1953. gadā Valkas rajonā, dzīvojis Launkalnē. Pēc Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas absolvēšanas strādāja par Jumpravas padomju saimniecības "Ogre" galveno inženieri. Bija PSKP biedrs.[1]
1989. gadā un vēlāk darbojās Alberta Kaula tolaik nule dibinātajā Latvijas Lauksaimnieku savienībā[2] kā organizācijas rajona darba grupas un komisijas loceklis.[3]
Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā 1990. gadā G. Grūbi kā Latvijas Tautas frontes atbalstīto kandidātu ievēlēja par Latvijas Augstākās Padomes deputātu no 159. Madlienas vēlēšanu apgabala. 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.[4]
Augstākās Padomes (AP) atbildības jomās 20. gadsimta 90. gadu zemes reformas un denacionalizācijas laikā ietilpa arī Centrālās zemes komisijas darbība, kuras kompetencē bija zemes piešķiršana lietošanā. Guntis Grūbe kā nozares pārstāvis tika iecelts darbā šajā komisijā.[5]
Deputāta amata laikā 1993. gada janvārī G. Grūbi iecēla par Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektoru.[6] Pēc pāris mēnešiem, aprīlī, tika izvirzīts darbam jaundibinātās Latvijas Hipotēku un zemes bankas padomē.[7] Vēlāk, tā paša gada jūnijā, kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās no Latvijas Zemnieku savienības saraksta, tomēr Saeimā netika ievēlēts.[8]
Pēc laika iestājās Demokrātiskajā partijā "Saimnieks", un 1998. gadā no tās saraksta kandidēja 7. Saeimas vēlēšanās[5], taču partija Saeimā neiekļuva.[9]
Izvērtējot VZD līdzšinējo darbību[10], 2005. gada janvārī tieslietu ministre Solvita Āboltiņa ierosināja G. Grūbes pārcelšanu Lauku atbalsta dienesta Atbalsta departamenta direktora vietnieka amatā, kam viņš nepiekrita.[10][11][12] Valdība MK 11. janvāra sēdē atbalstīja tieslietu ministres ierosinājumu.[13] Grūbe pirmajā dienā tomēr paziņoja, ka paliek vecajā vietā un pārsūdzēs šo, viņaprāt, partejiskas nepatikas diktēto lēmumu tiesā,[14] ko arī izdarīja, argumentējot prasību ar pārcelšanas lēmuma balstīšanos viedokļos, nevis likumdošanas normās.[15]
2005. gadā darbojās LLU Padomnieku konventā.[16] Šajā laikā strādāja arī bijušā VZD kolēģa Viļa Žuromska[17] nekustamā īpašuma vērtēšanas uzņēmumā SIA "Eiroeksperts".[16]
2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās G. Grūbe kandidēja no politisko partiju apvienības Libertas.lv kandidātu saraksta uz vietu Rīgas domē,[18] taču nesekmīgi.[19][20]
Apbalvojumi
Godinot Gunta Grūbes 1990.gada 4.maija balsojumu par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu,[21] 1998. gadā viņu, līdzās citiem AP deputātiem, apbalvoja ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (iecēla par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku), bet 2000. gadā apbalvoja ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (iecēla par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri).[22] Guntis Grūbe ir arī apbalvots ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.[23]