Hipokamps (pavadonis)
Hipokamps, arī Neptūns XIV ir neliels Neptūna pavadonis. Tas ir sestais pavadonis pēc kārtas, skaitot no Neptūna un pēdējais no līdz šim atklātajiem Neptūna pavadoņiem.
 Habla teleskopa attēlu kompozīcija (Hipokamps atzīmēts ar aplīti) | |
| Atklāšana | |
|---|---|
| Atklājējs/i | astronomu grupa M.Šovaltera vadībā |
| Atklāšanas datums | 2013. gada 1. jūlijā |
| Orbitālie parametri | |
| Lielā pusass (rādiuss) | ~ 105 284 km[1] |
| Ekscentricitāte | 0.00048 ± 0,00032[1] |
| Apriņķojuma periods | 0.950 d[2] |
| Slīpums | 0.0641° ± 0,0507° (pret Neptūna ekvatora plakni)[1] |
| Riņķo ap | Neptūns |
| Fiziskie parametri | |
| Vidējais rādiuss | 17,4 ± 2 km[1] |
| Albedo | ~0,09[1] |
| Redzamais spožums | 26.5[2] |
Atklāšana un nosaukums
Pavadonis tika atklāts 2013. gada 1. jūlijā, kad M.Šovalters analizēja Habla kosmiskā teleskopa 2009. gada attēlus ar Neptūna gredzeniem. Pētot attēlus, viņš ieraudzīja sīku punktiņu ārpus gredzeniem. Pārbaudot agrāk uzņemtos attēlus, punkts joprojām bija redzams. Tam varēja izsekot līdz pat 2004. gadam.Pēc atklāšanas pavadonim tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/2004 N 1.[3]
2018. gada 25. septembrī Mazo planētu centrs pavadonim piešķīra pastāvīgo nosaukumu Neptūns XIV.[4]
Tradicionāli Neptūna pavadoņi tiek nosaukti vārdos, kas saistīti ar mitoloģijas tēliem Neptūnu vai Poseidonu.2019. gada 20. februārī Starptautiskā Astronomijas savienība pavadoni nodēvēja par Hipokampu.[5] Hipokamps ir tēls sengrieķu mitoloģijā – jūras zirgs ar zivs asti.
Orbīta un fizikālie parametri
Hipokamps ir mazākais no Neptūna zināmajiem pavadoņiem. Tā diametrs ir apmēram 35 km. Tiek uzskatīts, ka tā virsma ir līdzīga kā pārējiem Neptūna iekšējiem pavadoņiem un ir „netīra asfalta’’ krāsā. Hipokampa orbīta atrodas starp Lārisu un Proteju. Starp Lārisu un Hipokampu pastāv 3:5 orbitālā rezonanse (atšķirība ~1%), bet starp Hipokampu un Proteju tā ir 13:11.[6]
Atsauces un piezīmes
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hipokamps.
