Igaunijas Olimpiskā komiteja

Igaunijas Olimpiskā komiteja (igauņu: Eesti Olümpiakomitee; abreviatūra: EOK) ir atbildīgs par Igaunijas pārstāvniecību Olimpiskajās spēlēs. Komitejas galvenā mītne atrodas Igaunijas galvaspilsētā Tallinā. Igaunijas izmantotais SOK kods ir EST.

Igaunijas Olimpiskā komiteja
Igaunijas Olimpiskās komitejas emblēma
AbreviatūraEOK
Izveidots1923. gada 8. decembris (atzīta 1924. gadā; atjaunota 1991. gada 18. septembrī)
TipsNacionālā Olimpiskā komiteja
Galvenā mītneValsts karogs: Igaunija Tallina, Igaunija
Prezidents
Urmass Sorumā
Ģenerālsekretārs
Sīms Sukless
Tīmekļa vietnewww.eok.ee

Vēsture

Igaunijas Sporta federācija (igauņu: Eesti Spordi Liit) nolēma izveidot Igaunijas Olimpisko komiteju pirmajā Igaunijas sporta kongresā (igauņu: Eesti I Spordikongress) 1919. gada 30. novembrī, bet to oficiāli dibināja 1923. gada 8. decembrī. Par pirmo komitejas priekšsēdētāju 1924. gada 5. maijā tika ievēlēts Kārlis Frīdrihs Akels. Neatkarīga Igaunijas komanda piedalījās olimpiskajās spēlēs no 1920. līdz 1936. gadam. Pēc tam, kad 1940. gadā Igaunijā iebruka Padomju Savienība, Igaunijas sportisti Olimpiskajās spēlēs startēja Padomju Savienības komandas sastāvā. Igaunijas sportisti Padomju Savienības komandas sastāvā startēja līdz 1988. gada Seulas vasaras olimpiskajām spēlēm.

Nacionālā Olimpiskā komiteja tika atjaunota 1989. gada 14. janvārī, kad Igaunijas Olimpiskā sporta konferencē pieņēma šādu lēmumu: "atsākt 1923. gadā dibinātās Igaunijas Olimpiskās komitejas darbību". Nepārtrauktības jēdziens kļuva par atjaunotās Igaunijas Olimpiskās komitejas darbības pamatu, jo, kaut arī tā nevarēja de facto rīkoties 50 gadus, tā nekad savu darbību de iure nepārtrauca. Tajā pašā dienā tika ievēlēti pirmie atjaunotā Olimpiskās komitejas locekļi — Arnolds Grīns un Atko Viru. 1991. gada 20. augustā tika pasludināta Igaunijas Republikas neatkarība un ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas izpilddirekcijas lēmumu valdes sēdē Berlīnē 1991. gada 18. septembrī tā tika atkārtoti atzīta.[1]

1992. gada Albērvilas ziemas olimpiskās spēles kopš 1936. gada bija pirmā, kad Igaunija atkal olimpiskajās spēlēs startēja kā neatkarīga valsts. Līdz šim Igaunija ir startējusi 12 vasaras olimpiskajās spēlēs (1920 — 1936 un no 1992. gada) un 10 ziemas olimpiskajās spēlēs (1928, 1936 un no 1992. gada).

Struktūra

Igaunijas Olimpiskajā komitejā šobrīd ir 122 biedri, tai skaitā:

  • 69 nacionālās sporta federācijas;
  • 18 nacionālās sporta asociācijas;
  • 19 reģionālās sporta asociācijas;
  • 16 individuālie biedri.

Izpildkomitejas sastāvs

Pašreizējo Olimpiskās komitejas valdi veido:[2]

  • Prezidents: Urmass Sorumā;
  • Viceprezidenti: Tonu Toniste, Jiri Tamms;
  • Ģenerālsekretārs: Sīms Sukless;
  • Locekļi: Urmass Paets, Anne Rei, Karols Kovanens, Olivers Krūda, Tomass Tonise, Marko Kaljuvērs, Riho Terass, Rēts Hāls, Hanno Pevkurs, Mati Alavers, Helirs-Valdors Sēders, Mihails Kolvarts, Erki Nols, Kristjans Jarvi, Gerds Kanters.

Olimpiskās komitejas prezidenu uzskaitījums

Priekšsēdētāji

PrezidentsTermiņš
Karls Frīdrihs Akels1924 — 1931
Johans Laidoners1931 — 1940

Prezidenti

PrezidentsTermiņš
Arnolds Grēns1989 — 1997
Tīts Nūdi1997 — 2001
Marts Sīmanns2001 — 2012
Neinars Seli2012 — 2016
Urmass Soruma2016 — pašlaik

Biedru federācijas

Igaunijas nacionālās federācijas ir organizācijas, kas koordinē visus viņu individuālo sporta veidu aspektus. Viņi ir atbildīgi par apmācību, sacensībām un sava sporta veida attīstību. Pašlaik Igaunijā darbojas 29 olimpiskās vasaras un 6 ziemas sporta federācijas, kā arī vairākas citu sporta veidu federācijas.[3]

Olimpisko sporta veidu federācijas

Nacionālā federācijaSporta veids (-i)Vasara/Ziema
Igaunijas Airēšanas asociācijaAirēšanaVasara
Igaunijas Badmintona asociācijaBadmintonsVasara
Igaunijas Basketbola asociācijaBasketbolsVasara
Igaunijas Biatlona federācijaBiatlonsZiema
Igaunijas Bobsleja un Skeletona asociācijaBobslejs, SkeletonsZiema
Igaunijas Boksa asociācijaBokssVasara
Igaunijas Cīņas sporta federācijaCīņas sportsVasara
Igaunijas Džudo asociācijaDžudoVasara
Igaunijas Futbola asociācijaFutbolsVasara
Igaunijas Galda tenisa asociācijaGalda tenissVasara
Igaunijas Golfa asociācijaGolfsVasara
Igaunijas Handbola asociācijaHandbolsVasara
Igaunijas Hokeja asociācijaHokejsZiema
Igaunijas Jāšanas federācijaJāšanas sportsVasara
Igaunijas Kanoe federācijaKanoe airēšanaVasara
Igaunijas Karatē federācijaKaratēVasara
Igaunijas Kērlinga asociācijaKērlingsZiema
Igaunijas Klinšu kāpšanas asociācijaKlinšu kāpšanaVasara
Igaunijas Loka šaušanas federācijaLoka šaušanaVasara
Igaunijas Modernās pieccīņas asociācijaModernā pieccīņaVasara
Igaunijas Paukošanas asociācijaPaukošanaVasara
Igaunijas Peldēšanas federācijaPeldēšanaVasara
Igaunijas Regbija savienībaRegbijsVasara
Igaunijas Riteņbraucēju savienībaRiteņbraukšanaVasara
Igaunijas Skeitborda asociācijaSkeitbordingsVasara
Igaunijas Slēpošanas asociācijaSlēpošanaZiema
Igaunijas Slidošanas savienībaSlidošanaZiema
Igaunijas Svarcelšanas federācijaSvarcelšanaVasara
Igaunijas Šaušanas sporta federācijaŠaušanas sportsVasara
Igaunijas Tekvondo federācijaTekvondoVasara
Igaunijas Tenisa asociācijaTenissVasara
Igaunijas Triatlona asociācijaTriatlonsVasara
Igaunijas Vieglatlētikas federācijaVieglatlētikaVasara
Igaunijas Vingrošanas federācijaVingrošanaVasara
Igaunijas Volejbola federācijaVolejbolsVasara

Skatīt arī

Atsauces

Ārējās saites