Ivars Silārs
Ivars Silārs (dzimis 1938. gada 28. aprīlī Aizputē, miris 2019. gada 29. augustā) bija latviešu ārsts, politiķis un diplomāts.
| Ivars Silārs | |
|---|---|
 | |
| Saeimas deputāts | |
| Latvijas Augstākās Padomes deputāts | |
| Dzimšanas dati | 1938. gada 28. aprīlī Aizpute, Latvija |
| Miršanas dati | 2019. gada 29. augustā (81 gada vecumā) |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | LNNK (1988-1992) Latvijas Ceļš (1993-2000) |
| Augstskola | Rīgas Medicīnas institūts |
Dzīvesgājums
I. Silāra tēvs ticis politiski represēts, izsūtīts katorgas darbos.[1]
Ģimenes biogrāfijas dēļ nevarējis studēt tieslietas.[1] 1962. gadā absolvējis Rīgas Medicīnas institūta Vispārējās ārstniecības fakultāti. Pēc tam sācis strādāt par ārstu Aizputes rajona slimnīcā (strādājis līdz 1964. gadam), no 1964. līdz 1992. gadam strādājis Rīgā, Jūrmalā, Priekulē.[2]
Politiskā darbība
1988. gadā piedalījies LNNK Jūrmalas nodaļas dibināšanā, nodaļu arī vadījis. 1990. gadā tika ievēlēts Latvijas Republikas Augstākajā Padomē, balsojis par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.
1992. gadā izstājies no LNNK. 1993. gadā ievēlēts 5. Saeimā no "Latvijas Ceļa" saraksta (ir starp apvienības dibinātājiem, bet 2000. gadā izstājās no tās). Saeimā vadījis Aizsardzības un iekšlietu komisiju, Nacionālās drošības padomes loceklis. Noziedzības novēršanas nacionālās padomes un Kriminoloģijas pētniecības izveidošanas veicinātājs. I. Silārs arī ierosināja un panāca bijušajo VDK darbinieku un aģentu ievēlēšanas Saeimā aizliegumu. 1995. gadā nolicis deputāta mandātu.
No 1995. līdz 2000. gadam bija Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Izraēlā.[2]
2000. gadā saņēmis III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, ticis apbalvots ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.[1]