Jānis Lucāns

Dzimis 1937. gada 21. jūnijā Daugavpilī dārzniecības īpašnieka Pētera Lucāna ģimenē. Mācījās Asares septiņgadīgajā skolā un Gārsenes skolā, tad Priekuļu lauksaimniecības mehanizācijas tehnikuma elektrifikācijas nodaļā.No 1956. līdz 1961. gadam studēja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Lauksaimniecības mehānizācijas fakultātē, ieguva inženiera mehāniķa kvalifikāciju un sāka strādāt par mehāniķi Limbažu rajona kolhozā “Nākotne”.^[1] 1963. gadā J. Lucāns kļuva par galveno inženieri padomju saimniecībā “Umurga”, 1967. gadā par galveno inženieri zinātniskās pētniecības saimniecībā “Krimulda”, bet no 1975. gada bija šīs saimniecības direktors.^[2]Bija PSKP biedrs.^[3] Atmodas laikā iesaistījies Latvijas Tautas frontē (LTF). 1989. gada 26. marta PSRS tautas deputātu vēlēšanās J. Lucānu ievēlēja par PSRS tautas deputātu. 1990. gadā J. Lucānu kā LTF atbalstītu kandidātu ievēlēja par Latvijas Augstākās Padomes deputātu no 145. Lēdurgas vēlēšanu apgabala. Pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 15. februāra "Deklarācijas jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību" Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs Lucānu iekļāva komisijā pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai.^[4]

1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.^[5] Bija AP Lauksaimniecības komisijas loceklis un tās priekšsēdētājs.5. Saeimas vēlēšanās tika ievēlēts Saeimā no "Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai" saraksta. 1994. gadā piedalījās Tautsaimnieku politiskās apvienības dibināšanā.

1995. gadā beidza politisko darbību. Darbojās SIA "Rūķis", kuras izpilddirektors ir viņa dēls Pēteris Lucāns.

• Triju Zvaigžņu ordenis, trešā šķira (2000)
• 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme

• Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.