Kārpcūkas
Kārpcūkas (Phacochoerus) ir cūku dzimtas (Suidae) ģints, kurā apvienotas 2 savvaļas cūku sugas un kuras sastopamas Subsahāras Āfrikā. Tās mājo atklātās un daļēji atklātās vidēs, ļoti sausus reģionus ieskaitot.
Kārpcūkas Phacochoerus (F. Cuvier, 1826) | |
---|---|
Parastā kārpcūka (Phacochoerus africanus) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
Kārta | Pārnadži (Artiodactyla) |
Apakškārta | Neatgremotāju apakškārta (Nonruminantia) |
Dzimta | Cūku dzimta (Suidae) |
Ģints | Kārpcūkas (Phacochoerus) |
Kārpcūkas Vikikrātuvē |
Sistemātikas izmaiņas
Nesenā pagātnē abas kārpcūku sugas tika sistematizētas kā viena suga — Phacochoerus aethiopicus. Ģenētisko pētījumu rezultātu ietekmē tika veikta sistemātikas revīzija: vecāko zinātnisko nosaukumu mūsdienās lieto tuksneša kārpcūkas apzīmēšanai, bet biežāk sastopamajai sugai, kuru sauc vienkārši par kārpcūku, dots nosaukums Phacochoerus africanus.[1]
Kopīgās iezīmes
Kārpcūkas ir liela auguma, spēcīgas cūkas. Tēviņi ir lielāki un smagāki nekā mātītes. Abas sugas ir apmēram vienādi lielas, tomēr parastā kārpcūka ir nedaudz lielāka. Tās lielāko īpatņu ķermeņa garums ir 150 cm, svars 150 kg.[2] Tuksneša kārpcūkas lielāko īpatņu ķermeņa garums ir 145 cm, svars 130 kg.[3]
Lai arī abu sugu kārpcūkas klāj ass, spurains matojums, tomēr tas ir retināts un tam cauri spīd āda. Biezāks matojums ir uz muguras, pakauša un vaigiem, kā arī astes galā ir kupls pušķis. Kā jau dzīvnieka nosaukums norāda, šīs ģints cūkām ir kārpas, kas aug uz sejas. Īpaši lielas un izteiksmīgas kārpas ir tēviņiem, kuriem ir arī iespaidīgi ilkņi, sasniedzot 63,5 cm garumu. Mātītēm ilkņi ir mazāki.[4] Kārpcūkas galvenokārt ir zālēdāji, bet pie izdevības tās barojas arī ar nelieliem dzīvniekiem.[5]
Sistemātika
- Kārpcūku ģints (Phacochoerus)
- Parastā kārpcūka (Phacochoerus africanus)
- Tuksneša kārpcūka (Phacochoerus aethiopicus)