Kalnamuižas luterāņu baznīca
Kalnamuižas evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīcas dievnams, kas atrodas Tērvetē. 1614. gadā celtā baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pie baznīcas aatrodas 1906. gadā celtā Pālenu dzimtas kapliča, kas arī ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
| Kalnamuižas evaņģēliski luteriskā baznīca | |
|---|---|
 Kalnamuižas baznīca | |
  Kalnamuižas baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta | Tērvete, Dobeles novads,  Latvija |
| Koordinātas | 56°37′25″N 23°16′51″E / 56.623611°N 23.280833°E 23°16′51″E / 56.623611°N 23.280833°E |
| Piederība konfesijai | Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Statuss | baznīca |
| Arhitektūras apraksts | |
| Celtniecības beigas | 1614 |
| Oficiālais nosaukums: Kalnamuižas luterāņu baznīca | |
| Aizsardzības numurs | 4957 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 16. decembris |
Vēsture
Kalnamuižas baznīcas celtniecība sākta 1568. gadā un pabeigta 1614. gadā.18. gadsimta sākumā piebūvēja torni, 1741. gada baznīcas inventārijā norādīts, ka virs torņa teltsveida jumta bijis nostiprināts dzelzs stienis ar lodi un gaili kā vējrādītāju. No 1848. līdz 1890. gadam Kalnamuižas un Penkules draudžu mācītājs bija Latviešu literārās biedrības Kurzemes direktors Ādolfs Rutkovskis. 1934. gadā Pieminekļu valde Kalnamuižas ev. lut. baznīcu ierakstīja valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Remontdarbu laikā izveidoja zvaigžņotu velvi altārtelpā ar Augusta Annusa gleznotu altārgleznu.
Latvijas PSR laikā 1961. un 1962. gadā baznīcu demolēja un izpostīja ērģeles, 1964. gadā draudze pārtrauca savu darbību. Tērvetes ev. lut. draudze 1988. gadā atjaunoja savu darbību.[1]