Kornvolisa
Kornvolisa (angļu: Cornwallis Island) ir sala Kanādas ziemeļos Karalienes Elizabetes salu arhipelāgā. 21. lielākā Kanādas sala, 96. lielākā sala pasaulē.
| Kornvolisa | |
|---|---|
 Kornvolisas dienvidu piekrastes ainava | |
  Kornvolisa  Kornvolisa  Kornvolisa | |
| Ģeogrāfija | |
 | |
| Koordinātas | 75°08′N 95°00′W / 75.133°N 95.000°W 95°00′W / 75.133°N 95.000°W |
| Arhipelāgs | Kanādas Arktiskais arhipelāgs |
| Platība | 6995 km² |
| Garums | 113 km |
| Platums | 95 km |
| Krasta līnija | 636 km |
| Augstākais kalns | 359 m |
| Administrācija | |
 Kanāda | |
| Teritorija |  Nunavuta |
| Lielākā pilsēta | Rezolūta |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 183 (2021) |
| Pamatiedzīvotāji | inuiti |
 Kornvolisa Vikikrātuvē | |
Ģeogrāfija
Atrodas Kanādas Arktiskā arhipelāga Karalienes Elizabetes salu Perija salu grupā. Velingtona šaurums austrumos salu atdala no Devonas salas, Makdugala šaurums rietumos — no Batērsta salas, bet Barova šaurums dienvidos atdala no Samersetas un Velsas Prinča salas. Sala trīsstūrveida formas, izstiepta ziemeļu—dienvidu virzienā 113 km garumā. Krasti stipri izroboti, daudz līču un fjordu. Piekrastē daudz salu, lielākās no kurām ir Mazā Kornvolisa, Beilija-Hamiltona sala un Grifita. Ainavā dominē zemienes, tikai dienvidaustrumu daļa pauguraina, salas augstākais punkts ir 359 m vjl. Salas teritorijā valda arktiskais tuksnesis, zemākajās un mitrākajās vietās — tundra.
Vēsture
Pirmais no eiropiešiem salu 1819. gadā atklāja Viljams Perijs; nosaukta par godu salu britu flotes admirālim Viljamam Kornvolisam (William Cornwallis).[1] 1947. gadā salas dienvidu krastā izveidota Rezolūtas meteostacija, kas vēlāk tika paplašināta par Kanādas Gaisa spēku bāzi, bet 1953. gadā Augstās Arktikas pārvietošanas programmas ietvaros šeit tika nometināti pastāvīgie iedzīvotāji.
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kornvolisa.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)