Krāslavas ordeņa pils

Iespējamais Krāslavas ordeņa nocietinājums uzcelts Teātra kalnā pie senā Daugavas ūdensceļa. Tā atradās Daugavpils komturejas teritorijā. Pils celšanas gads nav zināms, bet dokumentos tā pieminēta 1558. gadā, kad Livonijas ordeņa mestrs Vilhelms fon Firstenbergs to izlēņoja savam vasalim Engelbrehtam Plumperam.

Livonijas kara laikā Krāslavu ieņēma Krievijas caristes karaspēks. 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā Krāslavas pils nav pieminēta, pēc līguma noslēgšanas Krāslavas pilsnovads tika iekļauts Pārdaugavas hercogistes, vēlāk Inflantijas vaivadijas teritorijā. 1626. gadā Krāslavas muižu nopirka Līdinghauzenu — Volfu dzimta, pēc tam tā piederēja Čapskiem, no 1729. gada Plāteriem.

Krāslavas nocietinājums bija celts no laukakmeņiem, tā izmēri bija 20х15 metri, sienu biezums ap vienu metru.^[1]

• 
  Pilsdrupas (pa kreisi kalnā) un Plāteru pils (Napoleons Orda, ap 1875)
• 
  Pilsdrupas 1914. gadā.

• Armin Tuulse. Die Burgen in Estland und Lettland Arhivēts 2021. gada 26. augustā, Wayback Machine vietnē.. Dorpater Estnischer Verlag, 1942, 28. lpp (vāciski)