Līvānu katoļu baznīca
Līvānu Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Līvānu novada centrā Līvānos, Baznīcas ielā 19. Dievnams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.[2]
| Līvānu Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Līvānu katoļu baznīca | |
  Līvānu katoļu baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |  Latvija, Līvānu novads, Līvāni |
| Koordinātas | 56°21′52″N 26°09′54″E / 56.36444°N 26.16500°E 26°09′54″E / 56.36444°N 26.16500°E |
| Piederība konfesijai | Romas Katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1861. |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | prāvests Jānis Smirnovs |
| Arhitektūras apraksts | |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības beigas | 1861. gadā |
| Specifikācija | |
| Garums | 42 m |
| Platums | 20 m |
| Būvmateriāli | dolomīta akmens |
Vēsture
Līvānu pirmā katoļu koka baznīca tika uzcelta 1678. gadā par poļu magnāta Leonarda Pocija līdzekļiem, kurš 1677. gadā no Jāņa de Ungerna bija iegādājies Līvānus. 1685. gadā bīskaps M. Poplavskis to konsekrēja Svētā Erceņģeļa Miķeļa godam. Līvānos jau tad draudzei bija savs prāvests, kas tajā laikā Latgales draudzēs bija reti.
1758. gadā ar draudzes locekļu atbalstu tika uzbūvēta jauna koka baznīca, kas atradās pašreiz esošās draudzes mājas vietā. Šo dievnamu iesvētīja Mogiļevas palīgbīskaps Jānis Benislavskis. Pēc šīs baznīcas iesvētīšanas draudzi sāka apkalpot laicīgie priesteri, jo draudzei bija Leonarda Pocija baznīcai dāvātie lieli zemes īpašumi. 1828. gadā Līvanu prāvests Ambrozevičs Caragrodas, tagad Jersikas muižas Gasporu sādžā uzcēla mūra kapelu Svētās Marijas Magdalēnas godam, kas 1930. gadā kļuva par draudzes baznīcu Madaleņas draudzei.
Pašreizējā dolomīta mūra baznīca tika uzcelta prāvesta Jāzepa Godļevska kalpošanas laikā 1861. gadā.[3] Kokmateriālus dievnama būvniecībai deva Krustpils pils barons Korfs, kam piederēja arī Līvānu muiža. Attīstoties rūpniecībai, Līvānos pieauga iedzīvotāju skaits un visi ticīgie nespēja ietilpt dievnamā, tāpēc ar draudzes locekļu un barona Korfa atbalstu prāvesta Vitālija Treibšo vadībā laika periodā no 1907. līdz 1908. gadam baznīca tika paplašināta, torņa abās pusēs piebūvējot 60 m² plašas telpas, piemērojot tās baznīcas kopējam stilam un interjeram. Pirmā pasaules kara laikā baznīca tika sapostīta, bet tika atjaunota 1924. gadā prāvestu Vitālija Treibšo un Ādama Vizuļa vadībā.[4]
Draudze
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Pēteris Vilcāns.[1] Līvānu draudze sāka veidoties jau 16. gadsimtā. Draudzei ir septiņpadsmit kapsētas — Līvānu pilsētas kapsēta, Līvānu draudzes kapsēta, Veiguru kapi, Gaiņu kapi, Veceļu kapi, Gruguļu kapi, Saliešu kapsēta, Skrūzmaņu kapsēta, Mežancānu kapi, Molkolna kapi, Gercānu kapi, Muktupāvelu kapi, Mucenieku kapi, Iesalnieku kapi, Škaparu kapi, Upenieku kapi un Ļovānu kapi.
Draudzes lielākie svētki
Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Svētā Erceņģeļa Miķeļa svētki (40 stundas), Svētā Jāņa Kristītāja diena, Vissvētākās Jaunavas Marijas parādīšanās Lurdā, Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs braukšanas diena.
Tehniska informācija
Līvānu baznīca ir mūra trīs jomu[5] celtne ar torni, skārda jumtu un koka grīdu. Tā ir 42 metrus gara un 20 metrus plata.[2] Paredzēts atjaunot torņa smaili.[6]
Interjers
Dievnamā redzama gleznotāja Georga Šenberga glezna "Svētais Jānis Kristītājs", 19. gadsimta sākuma 14 Krustaceļa staciju gleznas, vācu gleznotāja Fogela darbu kopijas.[7]