LBTU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte

Fakultāti veidoja trīs katedras^[5]:

• Ķīmijas katedra;
• Pārtikas tehnoloģijas katedra, kas, apvienojot Pārtikas produktu tehnoloģijas un Enerģētikas un siltumtehnikas katedras, izveidota 1993. gadā. No 1993. līdz 1996. gadam katedru vadīja profesors Ernests Jurevics, no 1996. līdz 2007. gadam — profesore Līga Skudra, bet kopš 2007. gada — profesore Daina Kārkliņa.^[1] Patlaban katedrā strādā 22 darbinieki, tostarp 17 mācībspēki^[6];
• Uztura katedra, kas no fakultātes sabiedriskās ēdināšanas un darbmācības specialitātēm izveidota 1989. gadā ar nosaukumu „Uztura un darbmācības katedra”, 1993. gadā pārdēvēta par „Uztura un mājturības katedru”, bet ar 2000. gada 1. jūlija, darbmācības specialitāti pārceļot uz jaunizveidoto Tehniskās fakultātes Izglītības un mājsaimniecības institūtu, pārsaukta tās pašreizējā nosaukumā — „Uztura katedru”.^[7]

1948. gadā likvidēja LLA Lauksaimniecības tehnoloģijas un mājturības fakultāti, kuras vietā, pateicoties profesora Pāvila Zariņa aktīvajai darbībai, ar PSRS Augstākās izglītības ministra 1948. gada 21. aprīļa pavēli nodibināja LLA Pārtikas rūpniecības tehnoloģijas fakultāti (PRTF), par kuras pirmo dekānu kļuva pats Zariņš. Fakultāti sākotnēji veidoja Ķīmijas katedra, ko vadīja docents Nikolajs Jansons, Enerģētikas un siltumtehnikas katedra, ko vadīja docents Jānis Āboliņš un Pārtikas produktu tehnoloģijas katedra, ko vadīja Zariņš. Lielākā daļa likvidētās Lauksaimniecības tehnoloģijas un mājturības fakultātes studentu pārgāja uz Lauksaimniecības fakultāti, tomēr daļa studijas 1948./1949. studiju gadā izvēlējās turpināt jaunizveidotajā Pārtikas rūpniecības tehnoloģijas fakultātē, tiekot uzņemti 1., 2., 3. un pat 4. kursā.^[1]

1950. gadā notika fakultātes pirmais izlaidums, kurā universitāti absolvēja 9 pārtikas nozares speciālisti, pretēji ministra tā laika pavēlei fakultātei sagatavot tikai rūgšanas tehnoloģijas un gaļas produktu tehnoloģijas speciālistus, specializējoties arī, piemēram, konditorejas rūpniecībā un zivju pārstrādē. Fakultāte saņēma atļauju sagatavot piena produktu tehnoloģijas speciālistus, un 1950./1951. studiju gadā 1. kursā uzņemti 50 studenti, no kuriem puse izvēlējās specializēties piena produktu tehnoloģijā. Šī iemesla dēļ 1952. gadā no Pārtikas produktu tehnoloģijas katedras atdalīta atsevišķa Piena produktu tehnoloģijas katedra, ko sāka vadīt profesors M.Kazanskis. 1959. gadā Pārtikas rūpniecības tehnoloģijas fakultāte pārcelta no Rīgas uz atjaunoto Jelgavas pili un sāka uzņemt pirmos studentus sabiedriskās ēdināšanas specialitātē, bet 1962. gadā no Ausekļa ielas 5 uz Jelgavu pārcelta arī fakultātes sastāvā esošā Ķīmijas katedra.^[1]

1971. gadā Pārtikas produktu tehnoloģijas katedrā iekārtota Piena un piena produktu zinātniski pētniecisko laboratorija, bet 1973. gadā — Alus miežu zinātniski pētnieciskā nozares laboratorija.^[1]

Kopš 2008. gadā Pārtikas tehnoloģijas fakultāte asociētās profesores Daigas Kunkulbergas vadībā katru gadu decembrī universitātē rīko piparkūku mājiņu konkursu.^[8][9][10]

2014. gada 22. oktobrī Latvijas Lauksaimniecības universitāte par kopējo summu 2 343 288,71 eiro noslēdza līgumu ar uzņēmumu „RCBS” par Pārtikas tehnoloģijas fakultātes divstāvu studiju un zinātnes centra ēkas celtniecību kādreizējo noliktavu vietā aiz Valdekas pils, Rīgas ielā 22 1513,2 m² platībā.^[11][12] Ēkas celtniecība notika no 2014. gada novembrim līdz 2015. gada jūlijam, bet lekcijas un laboratorijas darbi tajā notiek kopš 2016. gada 1. februāra.^[13][14] Pirmajā ēkas stāvā ierīkotas zinātniskās laboratorijas un pilotražotnes — augļu un dārzeņu pārstrādei, alus ražošanai, graudu pārstrādei un maizes ražošanai, piena, gaļas un zivju pārstrādei, kā arī iesaiņošanas cehs —, bet otrajā stāvā atrodas auditorijas, mācību laboratorijas un dekanāts.^[15][16] 2016. gada 11. maijā notiek Pārtikas tehnoloģijas fakultātes studiju un zinātnes centra oficiālā atklāšana.^{[17][18][19][20]}

Putru dienas

Kopš 1986. gada, aizsākot Latvijas Lauksaimniecības universitātes fakultāšu dienu tradīciju, Pārtikas tehnoloģijas fakultātes Studējošo pašpārvalde (LLU PTF SP) katru gadu aprīlī rīko „Putru dienas”, kurās līdztekus gājienam, svētku koncertam, kā arī dažādām lekcijām un sacensībām kopš 2010. gada tiek uzstādīts arī pārtikas rekords.^[21] Piemēram, 2010. gadā Jelgavas pils pagalmā uztaisīta vairāk nekā 100 metrus gara Latvijas garākā „studentu sviestmaize”,^[22][23][24] 2011. gadā pagatavota Latvijā smagākā kūka — aptuveni 470 kilogramus smags „Skudru pūznis”,^[25][26] bet 2012. gadā izcepta Latvijas lielākā pica 20,9 kvadrātmetru laukumā.^[27][28] Savukārt, 2014. gada „Putru dienās” pagatavots vairāk nekā 100 metrus garš lavašs.^[29][30][31] 2016. gadā, „Putru dienu” 30. gadadienā, izcepti ap 1800 kēksiņu, kas pēc tam piestiprināti pie liela koka trīsdesmitnieka.^{[21][32][33][34][35]}

No 2012. līdz 2013. gadam Pārtikas tehnoloģijas fakultātes vadošās pētnieces — docente Solvita Kampuse un asociētā profesore Anita Blija — pēc SIA Lat Eko Food pasūtījuma, pārbaudot un atlasot piemērotākās Latvijā augošo dārzeņu šķirnes, kā arī izstrādājot produktu receptūras un veicot produktu kvalitatīvo īpašību testēšanu optimālā uzglabāšanas laika noteikšanai, izstrādāja ražošanas tehnoloģiju zīdaiņu uzturam paredzētajiem ekoloģiskajiem dārzeņu biezeņiem „Rūdolfs”, ko Latvijas Zinātņu akadēmija 2014. gadā atzina par vienu no Latvijas lietišķās zinātnes iepriekšējā gada 12 sasniegumiem.^[36][37]

No 2013. līdz 2014. gadam Pārtikas tehnoloģijas fakultātes vadošās pētnieces — viesdocente Ilga Gedrovica un asociētā profesore Sandra Muižniece-Brasava —, sadarbībā ar SIA „Milzu” valdes locekli Enno Enci, pētot dažādu graudaugu un to izstrādājumu, augļu, ogu un dārzeņu, kā arī dažādu papildvielu — saldvielu un garšvielu — piemērotību un nosakot optimālos risinājumus to uzturvielu saglabāšanai, izstrādāja 12 dažādus „MILZU” ar šķiedrvielām bagātinātu pilngraudu kviešu, rudzu un auzu pārslu veidus ar dzērvenēm, smiltsērkšķiem, medu, kakao un citām piedevām. 2015. gadā Latvijas Zinātņu akadēmija izstrādātās „MILZU” pārslas atzina par vienu no Latvijas iepriekšējā gada ievērojamākajiem lietišķās zinātnes 11 sasniegumiem.^[38][39][40]

Pamatraksts: Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekānu uzskaitījums

• Pāvils Zariņš (1948—1961);
• Fricis Angers (1961—1964);
• Ernests Jurevics (1964—1974);
• Ināra Melngalve (1974—1993);
• Daina Kārkliņa (1993—2006);
• Inga Ciproviča (2006—2017).^[1]
• Mārtiņš Šabovics (2017—pašlaik)^[2]

• Oficiālā tīmekļa vietne (latviski)
• Pārtikas tehnoloģijas fakultātes „Putriķu himna” (latviski)
• Virtuālā ekskursija pa fakultāti