Ich hatt' einen Kameraden,
Einen bessern findst du nit.
Die Trommel schlug zum Streite,
Er ging an meiner Seite
In gleichem Schritt und Tritt. Eine Kugel kam geflogen:
Gilt’s mir oder gilt es dir?
Ihn hat es weggerissen,
Er liegt zu meinen Füßen
Als wär's ein Stück von mir. Will mir die Hand noch reichen,
Derweil ich eben lad.
Kann dir die Hand nicht geben,
Bleib du im ew'gen Leben
Mein guter Kamerad! | Reiz bija man kāds biedrs,
Draugs uzticams un vecs.
Kad bungas sauca cīņā,
Es gāju līdzās viņam,
Mums bij pie pleca plecs. Te atlidoja lode,
Jau nāve gaisā mirdz;
Nupat viņš blakus gāja,
Nu guļ pie manām kājām
Kā izrauts man no sirds. Vēl sniegt viņš grib man roku,
Bet es jau lādēju.
Man atkal jāiet karot,
Lai mūžība tev staro,
Mans labais biedri tu. | Man krietnis biedris bija,
Kāds reti atgadās;
Kad kara bungas rūca
Un lielgabali dūca,
Tas no man' nešķīrās. Pa gaisu lode šņāca:
Kam gan tā virsū skries?
Tā manu biedri kāva,
To man pie kājām rāva,
Kas man nu blakus ies? Vēl viņš man roku sniedza,
Kad plinti lādēju.
Tev rokas dot nevaru,
Lai Dievs ņem tavu garu,
To no sirds vēlēju! |
