Lielvārdes draudzes novads

1826. gadā Lielvārdes draudzes novadā bija mācītājmuiža un trīs muižas:^[1]

• Lielvārdes mācītājmuiža (Lennewarden Pastorat)
• Lielvārdes muiža (Lennewarden) ar Anrepa jeb Jauno pusmuižu (Anrepshof) un Kaibalas pusmuižu (Kaibel)
• Rembates muiža (Ringmundshof) ar Strīķu blakus muižu (Nebenhof Strikenhof) un Elisienhof, Karlshof, Helenenhof pusmuižām
• Lēdmanes muiža (Ledemannshof) ar Elku ciema (Elkendorf) un Akotu (Akkoht) pusmuižām.

• 
  Lielvārdes baznīca (Broce)
• 
  Lielvārdes bruņinieku pilsdrupas un Lielvārdes muižas pils 1792. gadā (Broces kolekcija)
• 
  Rembates muiža (Broce, 1796)
• 
  Lielvārdes muižas pils un viduslaiku pils drupas Daugavas krastā (no Pauluči albuma)
• 
  Lielvārdes muižas pils pirms Pirmā pasaules kara.

• Anton Friedrich Büsching. Magazin für die neue Historie und Geographie: IX. Land-rolle des Herzogthums Liefland vom Jahr 1765. Halle : Johann Jacob Curt, 1773. 365. lpp.
• August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 72–75. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 16. jūlijā.
• H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 224–225. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 16. jūlijā.
• Heinrich von Hagemeister. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1. Riga : Eduard Frantzen, 1836. 65–66. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. augustā. Skatīts: 2017. gada 16. jūlijā.