Māris Graudiņš

Latvijas politiķis

Māris Indulis Graudiņš[1] (dzimis 1953. gada 7. aprīlī Zviedrijā) ir Latvijas politiķis un pasniedzējs.

Māris Indulis Graudiņš
5. Saeimas deputāts
Amatā
1993. gada 6. jūlijs — 1995. gada 6. novembris[1]
PrezidentsGuntis Ulmanis
PremjerministrsIvars Godmanis,
Valdis Birkavs,
Māris Gailis
Partijas "Progresīvie" priekšsēdētājs
Amatā
2017. gada 25. februāris — 2018. gada 24. februāris
PriekštecisPartija dibināta
PēctecisRoberts Putnis

Dzimšanas dati1953. gada 7. aprīlī (71 gads)
Valsts karogs: Zviedrija Zviedrija
DzīvoValsts karogs: Latvija Jūrmala, Latvija[1]
Politiskā partijaLatvijas Ceļš[2]
Progresīvie (2017—)
Bērni2 dēli, 4 meitas (to starpā Tīna Laura Graudiņa)
Augstskola

Viskonsinas Universitāte
Makmastera universitāte
Čikāgas Universitāte
Rietummičiganas Universitāte

Stokholmas Universitāte[1]

Biogrāfija

Uzaudzis ASV, pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas studējis un strādājis Kanādā, ASV, Zviedrijā un Vācijā.[3] 5. Saeimas deputāts (ievēlēts no partijas "Latvijas Ceļš" saraksta, izstājies 1999. gadā), partijas "Sociāldemokrātu savienība" biedrs no 2002. līdz 2005. gadam, šobrīd partijas "Progresīvie" biedrs. No 2017. gada 25. februāra līdz 2018. gada 24. februārim bija šīs partijas priekšsēdētājs.[1][4]

Tēvs – barjerskrējējs un sporta fotogrāfs Arturs Graudiņš, māte – vieglatlēte Staņislava Graudiņa-Spruženiece.[3] Ir 6 bērni. Viņa meita ir pludmales volejboliste Tīna Laura Graudiņa.[5]

Sabiedriskā un politiskā darbība

Vēsturnieks Heinrihs Strods raksturojis Graudiņu kā vienu no trimdas “latviešu ideologiem”.[6] Kā latviešu daļas priekšsēdētājs vadījis finanšu piesaisti 1985. gada akcijai "Baltijas Brīvības un miera kuģis" (angļu: Baltic Peace and Freedom Cruise).[7] Kuģa "Baltic Star" brauciens bija daļa no 1985. gada vasaras lielās baltiešu protesta akcijas pret Padomju Savienību un Baltijas valstu okupāciju 1940. gadā, un tā bija trimdas laika spilgtākā politiskā manifestācija ar vairāk nekā 2000 preses rakstiem pasaules laikrakstos. BBMK arī bija elektronisko mediju degpunktā Zviedrijā un Somijā. Baltijas brīvības un miera kuģis, izbraucis no Stokholmas, kuģoja pa Baltijas jūru un ceļa gaitā centās, cik iespējams, tuvoties Latvijas un Igaunijas krastiem neitrālos ūdeņos. Atgriežoties no protesta brauciena, kura galamērķis bija Helsinki, akcijas valdes priekšsēdis Māris Graudiņš preses konferencē Stokholmā pavēstīja būtībā to, ko visi jau nojauta iepriekšējās dienās: «Mūsu demonstrācija svētdien Helsinkos bija neizsakāmi panākumiem bagāta. Mēs atkal novietojām Baltiju uz politiskās kartes. Daudzām valstīm pasaulē tika atgādināts, ka Igaunija, Latvija un Lietuva ir okupētas un nebrīvas valstis.»[8]

No 2005. līdz 2013. gadam bijis Eiropas Parlamenta informācijas biroja (EPIB) jeb "ES mājas" vadītājs Latvijā.[9] 2016. gadā, atsaucoties uz Māra Graudiņa aicinājumu startēt Jūrmalas pašvaldību vēlēšanās, biedrības "Progresīvie" valde nolēma 2017. gada februārī dibināt politisko partiju ar tādu pašu nosaukumu.[10] Ir latviešu studentu korporācijas Fraternitas Imantica biedrs.

Atsauces