Mārtiņš Bērziņš
Mārtiņš Bērziņš (1949) ir latviešu inženieris mehāniķis un sabiedriskais darbinieks, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts.
| Mārtiņš Bērziņš | |
|---|---|
| Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts | |
| Amatā 1990 — 1993 | |
| Dzimšanas dati | 1949. gada 9. aprīlī Gaiķu pagasts,  Latvija |
| Augstskola | Latvijas Lauksaimniecības akadēmija |
Apbalvojumi   | |
Dzīvesgājums
Dzimis 1949. gada 9. aprīlī Gaiķu pagastā.[1] Absolvēja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mehanizācijas fakultāti (1974), strādāja par inženieri, bija Saldus rajona kolhoza «Druva» valdes priekšsēdētājs.[2]
Atmodas kustības laikā 1990. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Augstākās Padomes deputātu no 178. Saldus vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā viņš balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.[3]1992. gadā Bērziņu atkārtoti ievēlēja par paju sabiedrības "Druva" priekšnieku, taču 1993. gada nogalē viņš smagi cieta nelaimes gadījumā un kļuva darba nespējīgs.[4]
Apbalvojumi
2000. gadā Mārtiņu Bērziņu apbalvoja ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.Apbalvots arī ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Literatūra
- Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.