Rīgas Svētās Trīsvienības katedrāle
- Šis raksts ir par pareizticīgo katedrāli. Par citām jēdziena Rīgas Svētās Trīsvienības baznīca nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Rīgas Svētās Trīsvienības pareizticīgo katedrāle (arī Rīgas Svētās Trijādības pareizticīgo katedrāle) ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dievnams Rīgā, Latvijā. Atrodas Rīgas pareizticīgo sieviešu klostera teritorijā Aleksandra Čaka ielā 135 (ieeja no Krišjāņa Barona ielas).[1]
| Svētās Trīsvienības katedrāle | |
|---|---|
 Rīgas Svētās Trīsvienības katedrāle | |
  Svētās Trīsvienības katedrāle | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |  Aleksandra Čaka iela 135, Rīga, Latvija |
| Koordinātas | 56°57′47.98″N 24°8′52.15″E / 56.9633278°N 24.1478194°E 24°8′52.15″E / 56.9633278°N 24.1478194°E |
| Piederība konfesijai | Latvijas Pareizticīgā Baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1907 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Katedrāle (bez katedras) |
| Arhitektūras apraksts | |
| Arhitekts | |
| Arhitektūras stils | Krievu-bizantiešu stils |
| Celtniecības sākums | 1902 |
| Celtniecības beigas | 1907 |
| Oficiālais nosaukums: Sv. Trjādības — Dievmātes Aizmigšanas pareizticīgo baznīca | |
| Aizsardzības numurs | 7494 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 18. decembris |
Katedrāles vēsture
1891. gadā šajā vietā, starp tagadējo Krišjāņa Barona un Aleksandra Čaka ielu, tika dibināta meiteņu un padzīvojušu sieviešu patversme, kas 1901. gadā tika pārveidota par klosteri sieviešu kopienai. Jau pēc gada tika uzsākta dievnama celtniecība, kurai 75 tūkstošus rubļu no valsts kases izdalīja cars Nikolajs II, bet pārējie līdzekļi tika savākti, pateicoties klostera pirmās igumenes Sergijas (laicīgajā vārdā Katrīnas Mansurovas) pūlēm.[2] Katedrāle celta no 1902. līdz 1907. gadam pēc Konstantīna Pēkšēna un Aleksandra Vanaga projekta.[1]
1910. gadā zem katedrāles esošajā kriptā apglabāts kņazs Boriss Mansurovs. 1912. gadā kriptā iekārtoja nelielu Dievmātes Aizmigšanas baznīcu. 1914. gadā tajā tika apbedīta Marija Mansurova.[1]
Sakarā ar Kristus Piedzimšanas katedrāles slēgšanu virsgana (arhiereja) sēdeklis 1961. gadā tika pārcelts uz Svētās Trīsvienības katedrāli. Šis dievnams netika slēgts ne Latvijas neatkarības pirmajos gados, nedz arī padomju laikā.[2] Laikā, kad Kristus Piedzimšanas katedrāle bija slēgta, Svētās Trīsvienības katedrāle bija pareizticīgo galvenā svētvieta Rīgā.[1]
Arhitektūra un iekšējā apdare
Dievnams ir celts krievu-bizantiešu stilā kā krusta plāna centrālbūve, piecu kupolu kompozīcijā. Sākotnējā interjerā un fasāžu dekoratīvajā apdarē — jūgendstila ietekme.[1] Smalks kokgrebuma apzeltītais ikonostass sākotnēji atradās Liepājas katedrālē, pēc tam 1939. gadā pārvietots uz Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāli, bet pēc tās slēgšanas — uz Svētās Trīsvienības katedrāli. Arī XX gadsimta sākuma unikālie bronzas svečturi, kas stāv pie ikonostasa, ir atvesti no Liepājas (tāpat kā ikonostass, savulaik cara dāvinājums).[2]
Godināmie svētumi un relikvijas
- Relikvijas, ko pārvietoja pēc Rīgas Sv. Aleksija klostera (Vecrīgā) slēgšanas Latvijas neatkarības pirmajos gados:
- lielais altāra Evaņģēlijs no ķeizarienes Elizabetes Petrovnas laikiem
- XVIII gadsimta dāvanu glabātuve
- Sv. Aleksija, Dieva cilvēka ikona, kas bija baznīcas ikona.
- Ar svētmocekli Rīgas Jāni saistītie svētumi:
- ūdens iesvētīšanas krusts
- koka zizlis.
- Svētumi:
- Tolgas Dievmātes ikonas godināmā kopija, ko 2000. gados gleznojusi mūķene Serafima (Kameņjaka)
- brīnumainā kārtā atjaunojusies sirdsskaidrā Sarovas Serafima ikona, no kuras vairākkārt ir izdalījušās mirres.[2]
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rīgas Svētās Trīsvienības katedrāle.- Rīgas pareizticīgo sieviešu klosteris[novecojusi saite]
- Rīgas pareizticīgo sieviešu klosteris
