Raunas draudzes novads

Pēc Tālavas zemju dalīšanas 1224. gadā Raunas draudzes novads bija tieši pakļauts Rīgas arhibīskapiem. Alberta II Zauerbēra valdīšanas laikā tika uzcelta Raunas pils (Rownenborgh), kas kalpoja par vienu no arhibīskapu rezidencēm.Livonijas kara laikā krievu un tatāru karaspēks Raunas pili (Ровно) nenopostīja.1625. gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs Raunas pili nodeva dzimtas īpašumā Svantem Banēram. Otrā Ziemeļu kara laikā Raunas pili saspridzināja. No 1658. līdz 1664. gadam par Raunas luterāņu mācītāju strādāja Jānis Reiters, kas šeit tulkoja latviski Mateja evaņģēliju un 1662. gadā publicēja tēvreižu krājumu 40 valodās (Oratio Dominica XL linguarum).

Raunas luterāņu baznīca cieta poļu-zviedru kara laikā, 1613. gadā tā bija bez jumta. Pēc Lielā Ziemeļu kara 1724. gadā tā minēta kā sabrukusi. Baznīcas tornis atjaunots 1736. gadā, no 1793. līdz 1794. gadam uzcelta piebūve ģērbkambarim. No 1803. līdz 1804. gadam un no 1936. līdz 1937. gadam veica baznīcas pārbūvi.^[1]

Raunas draudzes novadā 1826. gadā bija šādas muižas:^[2][3]

• Raunas mācītājmuiža (Pastorat Ronneburg)
• Raunas pilsmuiža (Schloß Ronneburg)
• Jaunraunas muiža (Ronnenburg-Neuhof)
• Veselavas muiža (Wesselshof)
• Baižkalna muiža (Friedrichshof)
• Mārsnēnmuiža (Mahrzen, Mahrzenhof), kroņa muiža
• Launkalna muiža (Launekaln)
• Rozes muiža (Lubar)
• Startu muiža (Stürzenhof), kroņa muiža
• Brantu muiža (Horfenhof, Horstenhof)
• Lisas muiža (Lissenhof)
• Paula muiža (Paulenhof)
• Kalna muiža (Gresten, Greesten)

• 
  Raunas kopskats ar arhibīskapa rezidences pilsdrupām pakalnā (18. gs.)
• 
  Raunas baznīca un pilsdrupas (1866)
• 
  Jaunraunas muižas pils (2016)
• 
  Veselavas muižas pils (2012)
• 
  Launkalnes muiža (2001)
• 
  Skangaļu muiža (2007)

• Anton Friedrich Büsching. Magazin für die neue Historie und Geographie: IX. Land-rolle des Herzogthums Liefland vom Jahr 1765. Halle : Johann Jacob Curt, 1773. 374–375. lpp.
• August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 155–160. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 2. augustā.
• H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 257–258. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 2. augustā.
• Heinrich von Hagemeister. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1. Riga : Eduard Frantzen, 1836. 189–196. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. augustā. Skatīts: 2017. gada 2. augustā.