Rugāju katoļu baznīca

1938. gadā Rugājos prāvests Pēteris Tumans nopirka 4,5 hektārus zemes dievnama būvniecībai. Sākumā uzbūvējis saimnieciskās ēkas — ērģelnieku māju un divstāvu plebāniju stāvbūvē, šķūni, pirti un lielu māla kūti. Baznīcas būvei tika savesti laukakmeņi, būvbedrē ielikti kaļķi, izrakta aka un uzstādīja krustu baznīcas celšanas vietā. 1939. gada vasarā šeit ieradās bīskaps Jāzeps Rancāns, kurš braucot kanoniskajā vizītē no Kapūnes, vēlējās apskatīt celtniecības darbus. Turpmākos darbus pārtrauca Otrais pasaules karš, bet vēlāk padomju varas funkcionāri neļāva celt dievnamu. Jau 1941. gadā plebānijā tika noturēti dievkalpojumi. Vēlāk šī ēka tika pārveidota par Rugāju baznīcu, izņemot daļai starp stāviem griestus un šķērssienas, ieliekot atbalsta stabus un ēkas aizmugurē, otrajā stāvā ierīkojot kora telpas.^[2]2011. gada rudenī biia uzsākta jaunas baznīcas būvniecība,^[3] bet tās atklāšana notika 2019. gada 14. jūlijā.^[4] Jaunā baznīcas ēka atrodas blakus līdzšinējai.

Eksterjers

Vecā baznīca ir divstāvu koka celtne ar skārda jumtu. Tā ir kvadrātiskas formas, 10,5 metrus gara un 10,5 metrus plata ēka, kas ir apšūta ar dēļiem. Ieejas durvis ir no gala un sāniem. Pie gala durvīm ir mazs vējtveris, bet pie sānu — augstas cementa kāpnes. Pie baznīcas atrodas krusts, kurš bija pārvests no vietas, kur bija plānots celt dievnamu. Vēl ir divas ēkas — sarga māja, kurā no 1970. līdz 1974. gadam dzīvoja represētais bīskaps Kazimirs Duļbinskis^[5] un ēka, kas tika celta ērģelniekam, kurā izvietojusies plebānija.

Interjers

Dievnams ir divstāvu vienas navas ēka ar koka grīdu un koka griestiem, kuru iekšpuse ir izšūta ar finieri un lakota.

Dievnamā ir trīs vienkārši koka altāri, kas atrodas apakšējā stāvā. Galvenajā altārī atrodas Jēzus Sirds glezna. Kreisajā pusē atrodas mazs altāris, bet labajā ar dēļu sienu nodalīta sakristeja. Altāra daļu no baznīcas nodala dievgalds. Pie sakristejas sienas ir redzams vēl viens altāris. Otrajā stāvā atrodas kora telpas ar harmoniju un noliktava, pie kuras ir vēl viens altāris. Dievnamam ir procesiju karogi.^[6]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Alberts Budže.^[1] Draudze dibināta 1936. gadā. Augustovas baznīcas prāvests, kurš bija atbildīgs par jaundibināto draudzi, sākumā par draudzes centru bija izvēlējies Medņus un dievkalpojumus sācis noturēt skolā, bet vēlāk Kivnucānu šķūnī, par ko iebilda Balvu baznīcas prāvests, jo Medņi atradās tuvu Balviem. 1938. gadā par Rugāju draudzes prāvestu kļūstot Pēterim Tumanam, par draudzes centru izvēlējās Rugājus. Draudzi izveidoja, atdalot teritorijas no Balvu un Kapūnes draudzēm. Draudzei ir vienpadsmit kapsētas — Silenieku, Upatnieku, Bolupes, Vilkavas, Dubļu kolna, Cūku salas, Sudarbes, Kraukļevas, Stomeru, Čušļu un Auškas kapsēta.

Draudzes lielākie svētki un atlaidas ir Svētās Agneses svētki, Svētā Izidora Arāja svētki — 40 stundu atlaidas, Svētki Jaunavas Marijas Sirds godam, Jaunavas Marijas — Slimnieku veselības svētki, Svētās Terēzes svētki, Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas svētki.

• Balvu rajona kultūrvēstures datu bāze www.balvurcb.lv
• Baznīcas attēli www.foto.eks.lv