Ruskulovas baznīca

Romas katoļu baznīca Latvijā

Ruskulovas Lurdas Dievmātes Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Ludzas novada Salnavas pagastā Kūkovas ciemā. Viena no senākām Latgales koka baznīcām.[2]

Ruskulovas Lurdas Dievmātes Romas katoļu baznīca
Ruskulovas katoļu baznīca
Ruskulovas baznīca (Latvija)
Ruskulovas baznīca
Ruskulovas baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vietaKarogs: Latvija Latvija, Ludzas novads, Salnavas pagasts, Kūkova
Koordinātas56°50′18″N 27°32′19″E / 56.83833°N 27.53861°E / 56.83833; 27.53861 27°32′19″E / 56.83833°N 27.53861°E / 56.83833; 27.53861
Piederība konfesijaiRomas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads1935
Baznīcas vai organizācijas statussRēzeknes-Aglonas diecēze
Statussbaznīca
Vadībaprāvests Jāzeps Aglonietis
Arhitektūras apraksts
Fasādes virziensR
Celtniecības beigas1933
Specifikācija
Garums28 m
Platums14 m
Būvmateriālikoks

Vēsture

Baltinavā uzceļot jaunu mūra dievnamu, prāvests Vitālijs Trepša nojauca tur veco koka baznīcu un pārveda to uz Kūkovu, izrakdams arī pamatus baznīcas būvniecībai. Dievnamu Kūkovā uzcēla jau nākamais Baltinavas prāvests Izidors Livčāns 1933. gadā.[3] Tam veica dažas izmaiņas, baznīcu pārveidojot un paplašinot, kā arī veicot izmaiņas torņu konstrukcijā. Baznīcā Baltinavā torņi noslēdzās piramīdu veidā, bet pēc pārbūves šī agrākā noslēguma vairs nav. Izmaiņas tika veiktas arī dievnama iekšienē un kora telpās. Kūkovas baznīcu iesvētīja 1935. gada 26. oktobrī Nautrēnu baznīcas dekāns J. Livcāns, sprediķi noturot Baltinavas prāvestam J. Ostrovskim.[4]

Eksterjers

Baznīca ir 28 metrus gara, 14 metrus plata un 10 metrus augsta ēka ar cinka skārda jumtu, kas no ārpuses apšūta dēļiem un nokrāsota. Presbitērija daļā ir divas sakristejas, kas ir padotas celtnē uz āru. Dievnamam ir divi vidēji augsti četrkantīgi torņi, kas ir strupi nobeigti un pārklāti ar skārdu. Virs torņiem ir nostiprināti dzelzs krusti. Ieejas durvis no gala, sāniem un no sakristejas. Pie visām ieejām ir neaugstas betona kāpnes. Baznīcu ieskauj plašs dārzs, kuru noslēdz koka latiņu žogs betona stabos. Dārzā atrodas zvans, kas ir iekārts koka stabos.

Interjers

Dievnams ir viennavas celtne ar koka grīdu un koka griestiem, kas ir veidoti ielokā. Baznīcas sienas ir izšūtas dēļiem un nokrāsotas. Kora telpās, kas ir apšūtas ar vācegles koka dēļiem, ērģeļu nav, ir tikai harmonijs. Presbitēriju no baznīcas atdala koka dievgalds. Ir trīs vienkārši koka altāri. Baznīcas inventārs ir sagādāts baznīcas uzcelšanas laikā un pēc tam, jo vecā dievnama inventārs tika pārnests uz jauno Baltinavas baznīcu.[5]

Draudze

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Jāzeps Aglonietis.[1] Draudze tika izveidota 1930. gadu sākumā, atdalot teritorijas no Baltinavas, Nautrēnu un Malnavas draudzēm.

Draudzei ir astoņas kapsētas — Silarašu, Svātīnes, Kalvines, Zubku, Dzērvīnes, Začesku, Zobļovas un Ūguļovas kapsēta.

Draudzes lielākie svētki

Draudzes lielākie svētki un atlaidas ir Dievmātes parādīšanās Lurdā, Svētā Pētera apustuļa diena, Svētā Miķeļa diena, Svētā Franciska Ksaverija diena, Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki.

Atsauces

Ārējās saites