Sabiles draudzes novads

Sabiles draudzes novads jeb Sabiles ķiršpēle^[1] (vācu: Kirchspiel Zabeln) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Tukuma virspilskunga iecirkņa Talsu pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Talsen), vēlākā Kurzemes guberņas Talsu apriņķa (1819—1918) sastāvā.Pēc 1819. gada Kurzemes guberņas pārvaldes reformas Sabiles draudzes novadam pievienoja Vānes draudzes novadu.

Tagad bijušā Sabiles draudzes novada teritorija ietilpst Talsu, Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novados.

Sabiles draudzes novada mācītājmuižas (pastorāti) (1841)

Atsauce:^[1]

Matkules muiža (Matkuln) ar Karkles (Kurkeln) un Tojātu (Tojatten) pusmuižām,

Vānes muiža (Wahnen) ar Upes (Bächhof) pusmuižu agrākajā Vānes draudzes novadā,
Zutēnu muiža (Sutten) ar Kāņmuižas (Kannenhof) pusmuižu Vānes draudzes novadā,
Variebas muiža (Alt-Warriben) ar Jaunvariebas (Neu-Warriben) un Garozas (Garrosen) pusmuižu Vānes draudzes novadā,
Aizupes muiža (Ahsuppen) ar Trenču (Trenzen), Lauku (Feldhof) un Vēderiņu (Wedringen) pusmuižu Vānes draudzes novadā,
Briežu muiža (Breeden) Vānes draudzes novadā,

Sārcenes muiža (Sahrzen) ar Rudeņa (Ruddingen) pusmuižu Vānes draudzes novadā,
Kabiles muiža (Kabillen) ar četrām pusmuižām — Jauno (Neuhof), Veco (Althof), Gala (Endenhof) un Upes (Bächhof) pusmuižu,
Višļu muiža (Wischeln),
Koguļu muiža (Kogeln),
Kalna muiža (Hohenberg) ar Kalnalangsēdes (Ober-Langsehden) pusmuižu,