| ||||||||||||||
Teodors Dēnhofs (vācu: Teodor Dönhoff, poļu: Teodor Denhoff; pirms 1567—1622) bija Polijas—Lietuvas kopvalsts armijas pulkvedis no Dēnhofu dzimtas. Kā Pērnavas (1617—1620) un Cēsu vaivads (1620) vadīja Pārdaugavas Livonijas hercogistes aizsardzību pret Zviedrijas karaļa Gustava Ādolfa uzbrukumu.
Dzimis pirms 1567. gada Livonijas ordeņa Durbes pilskunga, vēlāk pulkveža Hermaņa Dēnhofa un viņa sievas Annas, dzimušas Jodes (Joede), ģimenē. Viņam bija pieci brāļi Ernests, Gerhards († pirms 1602), Kristaps (†1622), Oto (ap 1554—1609) un Heinrihs un māsa Elizabete.[1] Kopā ar brāļiem piedalījās Poļu—zviedru karos (1600—1629) pret zviedriem Livonijas hercogistes teritorijā, komandēja Polijas-Lietuvas karaspēka vācu kājnieku vienības. Viņa vecākais brālis Gerhards Dēnhofs 1598. gadā tika iecelts par Tērbatas vaivadu.
Kad Polijas-Lietuvas karaspēks Lietuvas lielhetmaņa J. Hodkeviča vadībā 1609. gadā ieņēma Pērnavas cietoksni, viņu paaugstināja par pulkvedi.Atsākoties karadarbībai, pulkvedi Teodoru Dēnhofu 1617. gadā iecēla par Pērnavas vaivadu, tomēr zviedri ieņēma Pērnavu un 1618. gadā tika noslēgts pamiers.1620. gadā Dēnhofu iecēla par Cēsu vaivadu, tomēr zviedri 1621. gadā viņu padzina no Cēsu pils un ieņēma lielāko daļu Vidzemes. 1622. gadā zviedri iebruka Kurzemes un Zemgales hercogistes teritorijā.
Zināms, ka pulkvedis Dēnhofs miris 1622. gada 8. novembrī, laikā, kad tika noslēgts Jelgavas pamiers.
.PNG)
