Lēdurgas-Turaidas draudzes novads
Lēdurgas-Turaidas draudzes novads (vācu: Kirchspiel Loddiger-Treiden) bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Vēsture
Pēc 1207. gada Līvzemes dalīšanas līguma līvu kunga Kaupo pilsnovadu Gaujas labajā krastā piešķīra Livonijas bīskapijai. 1214. gadā Autines sacelšanās laikā nodedzinātās koka pils vietā Turaidā uzcēla mūra pili, kuru nosauca par Fredelandi (vācu "Miera zeme").
Lēdurgas novads pirmo reizi minēts Indriķa hronikas tekstā sakarā ar 1211. gada notikumiem. 1225. gadā Lēdurgas (latīņu: Letthegore) baznīcā Romas pāvesta legāts Modenas Viļums līviem noturēja misi.Rīgas arhibīskapijas Līvu galā bija Lēdurgas un Turaidas draudzes novadi, 1582. gadā tie iekļauti Pārdaugavas hercogistes Pērnavas vaivadijas sastāvā, vēlāk Rīgas apriņķa sastāvā. 1589. gadā tie apvienoti vienā draudzes novadā.Tagadējā Turaidas baznīca uzcelta 1750. gadā, atjaunota 1926. gadā.Baltijas pārkrievošanas laikā uzcelta Lēdurgas pareizticīgo baznīca.
Muižas
1826. gadā Lēdurgas-Turaidas draudzes novadā bija šādas muižas:[1]
- Turaidas-Lēdurgas mācītājmuiža (Treiden/Loddiger Pastorat)
- Turaidas muiža (Treiden)
- Inciema muiža ar Krīdenera muižu (Inzeem mit Krüdenershof)
- Lodes muiža (Lohdenhof)
- Lēdurgas muiža (Loddiger)
- Murkužu muiža (Murrikas)
- Aijažu muiža (Ayasch, Ajasch)
- Vidrižu muiža (Widdrisch)
- Igates muiža (Idsel)
- Lenčkules muiža (Lensküll)
Turaidas muižas kungu māja (19. gs.)
Turaidas muižas ēka (2008)
Igates muižas pils (2000)
Lēdurgas pareizticīgo baznīca (2007)
Ārējās saites
- Anton Friedrich Büsching. Magazin für die neue Historie und Geographie: IX. Land-rolle des Herzogthums Liefland vom Jahr 1765. Halle : Johann Jacob Curt, 1773. 367. lpp.
- August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 87–89. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 19. jūlijā.
- H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 234–235. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 19. jūlijā.
- Heinrich von Hagemeister. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1. Riga : Eduard Frantzen, 1836. 162–168. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. augustā. Skatīts: 2017. gada 19. jūlijā.