UFA
- Šis raksts ir par Vācijas kinokompāniju. Par citām jēdziena Ufa nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
UFA, jeb UFA Film & TV Produktion GmbH, agrāk Universum Film AG, ir viena no senākajām Vācijas kinokompānijām. Dibināta 1917. gada 18. decembrī un, praktiski bez pārtraukumiem, darbojas līdz pat mūsdienām. Laika periodā no 1917. gadam līdz 1945. gadam (Veimāras Republikas un Trešā reiha laikā) UFA studija bija viens no nozīmīgākajiem Eiropas un pasaules filmu industrijas centriem. UFA galvenā mītne atrodas netālu no Berlīnes, Potsdamas pilsētas Bābelsbergā.
| UFA GmbH | |
|---|---|
 | |
| Tips | sabiedrība ar ierobežotu atbildību |
| Darbības joma | kino |
| Dibināts | 1917. gada 18. decembrī, Berlīne, Vācija |
| Galvenais birojs | Babelsberga, Potsdama, Brandenburga, Vācija |
| Darbības zona | pasaule |
| Galvenās personas | Niko Hofmans |
| Produkti |
|
| Produkcija |
|
| Īpašnieks(-i) | Bertelsmann |
| Mātes uzņēmums | Fremantle (RTL Group) |
| Tīmekļa vietne | ufa.de |
UFA studija tika dibināta 1917. gada 18. decembrī, galvenokārt, lai radītu pretlīdzekli toreizējai ārvalstu kara propagandai pret Vāciju Pirmā pasaules kara laikā. Viens no kompānijas dibinātājiem bija Deutsche Bank.
1925. gadā kompānija finansiālu iemeslu dēļ bija spiesta veidot kopsadarbību ar ASV kinokompānijām Paramount Pictures un Metro-Goldwyn-Mayer. Tādējādi līdz 1940. gadam UFA ražotā Vācijas kinohronika Die Deutsche Wochenschau bija jāsaskaņo ar Paramount Pictures un šī saskaņošana zināmā mērā attiecās arī uz Otrā pasaules kara laikā veidoto kara hroniku.
1927. gadā UFA kompāniju nopirka mediju magnāts Alfrēds Hugenbergs, vēlākais ekonomikas, lauksaimniecības un pārtikas apgādes ministrs Ādolfa Hitlera ministru kabinetā, tādējādi 1933. gadā kompānija nonāca NSDAP kontrolē.
1942. gadā UFA apvienoja ar Tobis, Terra, Bavaria Film un Wien-Film, izveidojot vācu kinoindustrijas monopoluzņēmumu UFA film jeb UFI ar centrālo biroju Berlīnē.
1945. gadā, pēc Vācijas kapitulācijas un Bābelsbergas filmu studijas nonākšanas sarkanās armijas rokās kinokompāniju reorganizēja. 1956. gadā UFA un Bavaria Film pārstrukturēja un tās nonāca Banku konsorcija īpašumā.
1964. gadā UFA no Deutsche Bank, UFA galvenā akcionāra, pārpirka Manfrēds Kēnlehers, Bertelsmann pārstāvis.
Mūsdienās UFA Film & TV Produktion GmbH (UFA) ir jumta organizācija visiem mediju koncerna Bertelsmann/FremantleMedia uzņēmumiem Vācijā. Koncernā ietilpst astoņi uzņēmumi: UFA Fernsehproduktion, UFA Entertainment, Grundy UFA, Grundy Light Entertainment, UFA Cinema, Teamworx, Phoenix Film, kā arī UFA Brand Communication.
Nozīmīgākie kinoprodukcijas darbi
- 1922: "Mabūze – spēlmanis" (Dr. Mabuse, der Spieler), režisors Frics Langs
- 1924: "Nībelungi" (Die Nibelungen), režisors Frics Langs
- 1926: "Fausts" (Faust), režisors F. V. Murnavs
- 1927: "Metropole" (Metropolis), režisors Frics Langs
- 1929: "Sieviete Mēnesī" (Frau im Mond), režisors Frics Langs
- 1930: "Zilais eņģelis" (Der blaue Engel), režisors Jozefs fon Šternbergs
- 1930: Die Drei von der Tankstelle, režisors Vilhelms Tīle
- 1930: Einbrecher, režisors Hans Švarcs
- 1931: "Kongress dejo" (Der Kongreß tanzt), režisors Ēriks Karels
- 1931: Der Mann, der seinen Mörder sucht, režisors Roberts Siodmaks
- 1931: Bomben auf Monte Carlo, režisors Hans Švarcs
- 1931: Meine Frau, die Hochstaplerin, režisors Kurts Gerons
- 1933: Ich und die Kaiserin, režisors Frīdrihs Holenders
- 1935: "Gribas triumfs" (Triumph des Willens), režisore Lenija Rīfenštāle
- 1937: Der Mann, der Sherlock Holmes war, režisors Karls Hartls
- 1941: "Sievietes ir labākie diplomāti" (Frauen sind doch bessere Diplomaten), režisors Georgs Jakobī
- 1943: "Minhauzens" (Münchhausen), režisors Jozefs fon Baki
- 1945: "Kolberga" (Kolberg), režisors Feits Harlans
- 1946: Unter den Brücken, režisors Helmuts Keitners[1]
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: UFA.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)