Umurgas draudzes novads

Umurgas draudzes novads izveidojās Rīgas arhibīskapijas Līvu galā, Umurgas baznīca celta 1496. gadā, draudzes novads pirmo reizi rakstos minēts 1509. gadā. Livonijas kara laikā 1558. gadā to postīja Ivana IV karaspēks. 1582. gadā iekļauts Pārdaugavas hercogistes Pērnavas vaivadijas sastāvā. Zviedru Vidzemes muižu revīziju laikā 1645. gadā draudzes novadā bija 25 muižas. Baznīca pārbūvēta 1859. gadā.

Umurgas draudzes novadā 1826. gadā bija šādas muižas:^[1][2]

• Umurgas mācītājmuiža (Pastorat Ubbenorm)
• Umurgas muiža (Ubbenorm)
• Sāruma muiža (Sarum)
• Vainižu muiža (Wainsel)
• Ruckas muiža (Würzenberg), arī Blicavas muiža
• Katvaru muiža (Kadfer)
• Liepu muiža (Lindenhof), arī Muižkalns
• Tiegažu muiža (Tegasch)
• Pociema muiža (Posendorf)
• Ķipēnu muiža (Eck)
• Roperbeķu muiža (Roperbek, Rooperbeck)
• Āsteres muiža jeb Biekuri (Poikern)
• Ārciema muiža (Erkull)
• Kaijes muiža (Kaizeem)

• 
  Vainižu muižas pils (2000)
• 
  Ķipēnu muižas kungu māja (2009)
• 
  Katvaru muižas kungu māja (2015)
• 
  Sāruma muižas aleja (2015)
• 
  Pociema skola (2000)
• 
  Āsteres muižas kungu māja (ap 1900)

• Anton Friedrich Büsching. Magazin für die neue Historie und Geographie: IX. Land-rolle des Herzogthums Liefland vom Jahr 1765. Halle : Johann Jacob Curt, 1773. 369. lpp.
• August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 96–100. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 10. augustā.
• H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 249–250. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 10. augustā.
• Heinrich von Hagemeister. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1. Riga : Eduard Frantzen, 1836. 143–150. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. augustā. Skatīts: 2017. gada 10. augustā.