Vienības tilts
Vienības tilts ir tilts pār Daugavu Daugavpilī, kas tika atklāts 1935. gada 23. novembrī un savieno Daugavpils centru ar Grīvu.
| Vienības tilts | |
|---|---|
 Skats no Grīvas | |
| Transporta veids | Autotransports |
| Šķērso | Daugava |
| Atrašanās vieta | Daugavpils, Latvija |
| Balstu skaits | 3 |
| Garums | 328 metri |
| Platums | 12 metri |
| Celtniecība | 1931.—1935. |
| Tilts atklāts | 1935. gada 23. novembris |
 Vienības tilts Vikikrātuvē | |
Vēsture
Tilta celtniecību uzsāka 1931. gadā. To veica vācu firma, metāla konstrukciju elementus arī piegādāja no Vācijas. Tilts kļuva par pirmo šāda veida tērauda būvi visā Baltijā. To balsta trīs akmens balsti, tā garums 328 metri (dažos vēsturiskos avotos tiek minēts, ka 308), bet platums 12 metri. Svinīgā atklāšana notika 1935. gada 23. novembrī, tilts bija rotāts ar zaļumu vītnēm un nacionāliem karogiem. Daugavpils pusē Vienības tiltu greznoja Daugavpils pilsētas ģerbonis un uzraksts "Ej, tautieti, droši pāri paša celtam tiltiņam".[1]
Atklājot tiltu, uz tā piestiprināja bronzas plāksni ar uzrakstu "Šo tiltu cēlis Šoseju un Zemesceļu departaments 1935. gadā, kad Valsts prezidents bija Alberts Kviesis, ministru prezidents Kārlis Ulmanis, satiksmes ministrs inženieris Bernhards Einbergs, Šoseju un Zemesceļu departamenta direktors inženieris Jānis Melnalksnis", 1989. gadā, kad notika tilta rekonstrukcija, plāksne tika nodota Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejam, kur tā atrodas arī šobrīd. 1941. gada 26. jūnijā pāri Daugavai pārcēlās ģenerāļa Manšteina 56. korpusa tanki. Atkāpjoties vācieši uzspridzināja vairākus tilta posmus, vēlāk tie tika atjaunoti. Lieli remontdarbi tika veikti arī 2007. gadā, jo vidējā balstā atklāja plaisu, ko radīja ledus iešana.[2]