| Ķīvīšu apakšdzimta Vanellinae (Bonaparte, 1842) | |
|---|---|
 Ķīvīte (Vanellus vanellus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Tārtiņveidīgie (Charadriiformes) |
| Apakškārta | Bridējputni (Charadrii) |
| Dzimta | Tārtiņu dzimta (Charadriidae) |
| Apakšdzimta | Ķīvīšu apakšdzimta (Vanellinae) |
| Iedalījums | |
| |
 Ķīvīšu apakšdzimta Vikikrātuvē | |
Ķīvīšu apakšdzimta (Vanellinae) ir viena no divām tārtiņu dzimtas (Charadriidae) apakšdzimtām, kas apvieno 25 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 3 ģintīs.[1] Ķīvīšu apakšdzimtas sugas sastopamas gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Šīs grupas tuvākie radinieki ir otra tārtiņu dzimtas apakšdzimta — tārtiņu apakšdzimta (Charadriinae). Latvijā sastopama viena ķīvīšu apakšdzimtas suga — ķīvīte (Vanellus vanellus).[2]
Ķīvišu apakšdzimtas sugas ir vidēji lieli bridējputni ar samērā garām kājām. Spārni gari un noapaļoti, salīdzinoši tārtiņiem spārnu gali ir smaili. Knābis īss un taisns. Atšķirībā no, piemēram, slokām, kas arī ir tārtiņveidīgie putni, ķīvītes medī, izmantojot redzi, nevis ar knābi iztaustot grunti. Vidēji ķīvīšu sugas ir lielākas kā tārtiņu apakšdzimtas sugas, turklāt šajā grupā ir tārtiņu dzimtas lielākās sugas. Vairākām sugām ir cekuli,[3] daudzām ir pasekstes un pieši.[4] Ķīvītēm ir raksturīgs lēns lidojums ar neregulāriem, dziļiem spārnu vēzieniem un skaļiem, saucošiem kliedziniem. Visām sugām raksturīgs vairāku krāsu, kontrastains apspalvojums.[3]
Visas ķīvīšu sugas ir apmēram vienādi lielas, bet lielākās ir maskotā ķīvīte (Vanellus miles), kuras lielāko indivīdu ķermeņa garums ir 38 cm, svars 400—440 g,[5][6] un dienvidu ķīvīte (Vanellus chilensis), kuras lielāko indivīdu ķermeņa garums ir 38 cm, svars 425 g.[7] Mazākais apakšdzimtā ir sarkanceļgalu tārtiņš (Erythrogonys cinctus), kura mazāko indivīdu ķermeņa garums ir 17 cm, svars 35 g.[8]
.jpg)
Ķīvīšu apakšdzimta (Vanellinae)