Andris Gūtmanis
Andris Gūtmanis (1942) ir latviešu inženieris un politiķis. Bijis satiksmes ministrs vairākās valdībās.
| Andris Gūtmanis | |
|---|---|
| Latvijas Republikas satiksmes ministrs | |
| Amatā 1992. gada 4. marts — 1995. gada 21. decembris | |
| Premjerministrs | |
| Priekštecis | Jānis Janovskis |
| Pēctecis | Vilis Krištopans |
| Dzimšanas dati | 1942. gada 21. decembrī Latvija |
| Politiskā partija | Latvijas Ceļš (1993–?) |
| Profesija | inženieris tehnologs |
| Augstskola | Rīgas Politehniskais institūts |
Dzīves gājums
Dzimis 1942. gada 21. decembrī, 1965. gadā beidzis Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas fakultāti kā inženieris tehnologs.
Politiskā darbība
Latvijas PSR laikā bijis PSKP biedrs (izstājies 1989. gadā). Bijis Valsts plāna komitejas priekšsēdētāja vietnieks. Atmodas gados iesaistījies Latvijas Tautas frontē.
Latvijas Republikas Ministru padomes laikā bija ekonomikas ministra vietnieks (1990—1991) un Ekonomisko reformu ministra vietnieks (1991—1992).
Pēc iepriekšējā satiksmes ministra Jāņa Janovska nāves autokatastrofā 1992. gada janvārī bija Latvijas Republikas satiksmes ministrs Ivara Godmaņa vadītajā Ministru padomē. 1993. gadā A. Gūtmanis bija apvienības "Latvijas Ceļš" dibinātāju skaitā, no tās saraksta ievēlēts 5. Saeimā (1993—1995).[1] Saglabājis satiksmes ministra amatus divās sekojošajās valdībās: Valda Birkava Ministru kabinetā un Māra Gaiļa Ministru kabinetā.
1996. gadā dibinātās Latvijas transporta attīstības un izglītības asociācijas prezidents, valdes loceklis.[2] Šai pašā gadā bija arī satiksmes ministra Viļa Krištopana padomnieks. Darbojies Ventspils naftas, Rīgas lidostas un Baltijas Tranzītbankas padomēs.
2007. gadā iecelts par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) ģenerāldirektoru, amatā bija līdz 2011. gadam.[3] Vēlāk kļuvis par A/S Nordeka prezidenta padomnieku stratēģiskās attīstības jautājumos.[4]