1992. gads

Janvāris

• 1. janvāris — Butross Butross-Gali no Ēģiptes kļuva par Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru, nomainot Havjeru Peresu de Kveljaru.
• 6. janvāris:
  • Bosnijas serbi deklarēja republikas izveidošanu Bosnijā un Hercegovinā, protestējot pret Bosnijas musulmaņu un horvātu vēlmi atzīt tos starptautiski.
  • varu Gruzijā pārņēma Kara padome, Zviads Gamsahurdija aizbēga uz Armēniju.
• 12. janvāris — pieņemta pašreizējā Mali konstitūcija.
• 13. janvāris — Japāna atvainojās par Korejas sieviešu turēšanu seksuālā verdzībā Otrajā pasaules karā.
• 15. janvāris — Slovēnija un Horvātija tika starptautiski atzītas dažās rietumvalstīs, tādējādi sākot Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas sabrukumu.
• 16. janvāris — Salvadoras valdība un nemiernieki Mehiko noslēdza mieru, beidzot 12 gadu pilsoņu karu, kas prasījis 75 000 cilvēku dzīvību.
• 22. janvāris:
  • Zairā nemiernieki ieņēma nacionālo radio staciju Kinšasā un noraidīja prasību valdībai atkāpties;
  • STS-42: startējot Space Shuttle Discovery, Roberta Bondare kļuva par pirmo Kanādas sievieti, kas bijusi kosmosā.

26. janvāris — Boriss Jeļcins paziņoja, ka Krievija pārtrauks notēmēt uz ASV kodolieročus.

Februāris

• 7. februāris — noslēgts Māstrihtas līgums, dibinot Eiropas Savienību.
• 8. februāris — Albērvilā, Francijā tika atklātas ziemas olimpiskās spēles.
• 11. februāris — izveidota Azerbaidžānas Centrālā banka.
• 21. februāris — ANO Drošības padome apstiprināja rezolūciju 743, lai sūtītu miera uzturēšanas spēkus uz Dienvidslāviju
• 25. februāris — dibināta Krievijas kosmiskā aģentūra.
• 25.-26. februāris — Hodžali, Kalnu Karabahā armēņu pašaizsardzības spēki nogalināja aptuveni pustūkstoti azerbaidžāņu mierīgo iedzīvotāju.

Marts

• 1. marts — pēc tam, kad Bosnijas musulmaņi un horvāti nobalsoja par neatkarību, serbu snaiperi atklāja uguni uz civiliedzīvotājiem.
• 3. marts — 263 ogļrači gāja bojā Turcijas ogļu raktuvēs pie Zonguldakas.
• 9. marts — Ķīnas Tautas republika ratificēja Kodolieroču neizplatīšanas līgumu
• 12. marts — Maurīcija kļuva par republiku, tomēr paliekot Nāciju Sadraudzības locekle.
• 13. marts — 6,8 ballu zemestrīce Turcijas austrumos, kurā gāja bojā vairāk nekā 500 cilvēku.
• 17. marts — referendumā Dienvidāfrikā vairums nobalsoja par aparteīda izbeigšanu.

Aprīlis

• 6. aprīlis — Bosnijas un Hercegovinas parlaments (bez serbu piedalīšanās) proklamēja neatkarību no Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas; serbu bruņotie spēki aplenca Sarajevu.
• 9. aprīlis — parlamenta vēlēšanās Apvienotajā Karalistē vairākumu atkārtoti ieguva Džona Meidžora vadītā Konservatīvā partija.
• 10. aprīlis — Kalnu Karabahas ciemā Marganā azerbaidžāņu spēki nogalināja vismaz 45 armēņu civiliedzīvotājus.
• 28. aprīlis — divas atlikušās Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas republikas — Serbija un Melnkalne dibināja Dienvidslāvijas Federatīvo republiku.

Maijs

• 5. maijs — Krimas krievu pārstāvji deklarēja atdalīšanos no Ukrainas, tomēr 10. maijā šo lēmumu viņi atsauca.
• 7. maijs — STS-49: Space Shuttle Endeavour devās pirmajā kosmiskajā lidojumā.
• 9. maijs — armēņu spēki ieņēma Šušu — pēdējo azerbaidžāņu bāzi Kalnu Karabahā.

Jūnijs

• 4. jūnijs — pieņemts pašreizējais Kazahstānas karogs.
• 5. jūnijs — Riodežaneiro tika parakstīta konvencija "par bioloģisko daudzveidību".
• 17. jūnijs — ASV prezidents Džordžs H. V. Bušs un Krievijas prezidents Boriss Jeļcins noslēdza vienošanos par stratēģiskā bruņojuma samazināšanu (vēlāk tā tika nosaukta par START II).
• 20. jūnijs — Igaunijā tika atjaunota naudas vienība krona, aizstājot PSRS rubli.
• 28. jūnijs — Igaunijā notika referendums par valsts konstitūciju.

Jūlijs

• 13. jūlijs — par Izraēlas premjerministru kļuva Ichaks Rabins.
• 25. jūlijs—9. augusts — Barselonā, Spanijā notika vasaras olimpiskās spēles.

Augusts

• 11. augusts — franču nesējraķete Arian nogādāja Zemes orbītā pirmo Dienvidkorejas satelītu Uribol.

Septembris

Oktobris

• 6. oktobris — Lennarts Meri kļuva par pirmo Igaunijas prezidentu pēc neatkarības atjaunošanas.
• 6. oktobris — Lietuvā notika referendums par valsts konstitūciju.

Novembris

• 3. novembris — ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēja Bills Klintons.
• 25. novembris — Čehoslovākijas parlaments nobalsoja par valsts sadalīšanu Čehijas Republikā un Slovākijā, kas notika 1993. gada 1. janvārī.

Decembris

• 3. decembris — ANO Drošības padome pieņēma rezolūciju, lai sūtītu ANO miera uzturēšanas spēkus (UNITAF) humānās palīdzības un miera nodrošināšanai Somālijā.
• 12. decembris — zemestrīce Floresas salā Indonēzijā, kurā gāja bojā 2500 cilvēku.
• 29. decembris — par Brazīlijas prezidentu tika iecelts Itamars Franku.

• 10. janvāris — Kristians Atsu (Christian Atsu), Ganas futbolists (miris 2023. gadā)
• 19. janvāris — Logans Lermans (Logan Lerman), amerikāņu aktieris
• 5. februāris — Neimars Žuniors (Neymar.Junior), brazīliešu futbolists
• 1. marts — Eduārs Mendī (Édouard Mendy), Senegālas futbolists
• 24. aprīlis — Džo Kīrijs (Joe Keery), amerikāņu aktieris un mūziķis
• 25. aprīlis — Adrija Arhona (Adria Arjona), amerikāņu aktrise
• 14. jūnijs — Derils Sabara (Daryl Sabara), amerikāņu aktieris
• 26. jūnijs — Rudijs Gobērs (Rudy Gobert), franču basketbolists
• 21. jūlijs — Jūlija Beļajeva (Julia Beljajeva), igauņu paukotāja
• 12. augusts — Kara Delevinja (Cara Delevingne), angļu modele un aktrise
• 11. oktobris — Tamira Mensa-Stoka (Tamyra Mensah-Stock), ASV brīvā stila cīkstone
• 18. oktobris — Berijs Kjogans (Barry Keoghan), īru aktieris

• 26. janvāris — Hosē Ferrers (José Ferrer), puertorikāņu aktieris un režisors (dzimis 1912. gadā)
• 27. februāris — Aļģirds Greims (Algirdas Greimas), lietuviešu/franču semiotiķis (dzimis 1917. gadā)
• 9. marts — Menahems Begins (מְנַחֵם בֵּגִין), Izraēlas politiķis (dzimis 1913. gadā)
• 23. marts — Frīdrihs Hajeks (Friedrich Hayek), Austrijas ekonomists (dzimis 1899. gadā)
• 20. aprīlis:
  • Aizeks Azimovs (Isaac Asimov), ASV rakstnieks (dzimis 1920. gadā)
  • Benijs Hills (Benny Hill), britu komiķis (dzimis 1924. gadā)
• 23. aprīlis — Šotodžits Rajs (সত্যজিত রায়), Bengālijas kinorežisors (dzimis 1921. gadā)
• 27. aprīlis — Olivjē Mesiāns (Olivier Messiaen), franču komponists, ērģelnieks (dzimis 1908. gadā)
• 6. maijs — Marlēna Dītriha (Marlene Dietrich), vācu aktrise, dziedātāja (dzimusi 1901. gadā)
• 30. maijs — Kārlis Karstenss (Karl Carstens), Vācijas prezidents (dzimis 1914. gadā)
• 15. jūnijs — Ļevs Gumiļovs (Лев Гумилёв), krievu vēsturnieks (dzimis 1912. gadā)
• 29. augusts — Fēlikss Gvatari (Félix Guattari), franču filozofs (dzimis 1930. gadā)
• 2. septembris — Barbara Maklintoka (Barbara McClintock), ASV citoģenētiķe (dzimusi 1902. gadā)
• 12. septembris — Entonijs Pērkinss (Anthony Perkins), ASV aktieris (dzimis 1932. gadā)
• 4. oktobris — Denijs Halms (Denny Hulme), britu autosportists (dzimis 1936. gadā)
• 8. oktobris — Villijs Brants (Willy Brandt), VFR kanclers dzimis 1913. gadā)
• 5. novembris — Jans Orts (Jan Oort), nīderlandiešu astronoms (dzimis 1900. gadā)
• 7. novembris — Aleksandrs Dubčeks (Alexander Dubček), slovāku politiķis (dzimis 1921. gadā)
• 17. decembris — Dena Endrūss (Dana Andrews), amerikāņu aktieris (dzimis 1909. gadā)

• Ekonomikā — Gērijs Bekers
• Fizikā —
• Fizioloģijā vai medicīnā —
• Ķīmijā —
• Literatūrā —
• Miera veicināšanā —