Atavisms
Atavisms ir novirze organisma attīstībā, kas izpaužas kā tādu organisma īpašību un pazīmju parādīšanās atsevišķiem indivīdiem, kādas ir bijušas raksturīgas indivīda priekštečiem, bet ir laika gaidā (evolūcijas ceļā) zaudētas un vairs nav raksturīgas konkrētajai sugai.[3] Atavisms ir novērots cilvēkiem, piemēram, zīdaiņiem, kas dzimuši ar astēm.[4][5] Atavismi cilvēkiem var izpausties arī kā izteikti biezs apmatojums (hipertrikoze) vai [3][5] papildu krūts zirnītis.[3] Medicīnas literatūrā ir arī dokumentēts "čūskas sirds" gadījums, kad cilvēkam ir novērota tāda koronārā cirkulācija un miokarda uzbūve, kas anatomiski ļoti līdzinās reptiļu sirdij.[6]
Atavismi bieži tiek uzskatīti par pierādījumu evolūcijai.[7] Iezīmes, kas ir izzudušas no organisma fenotipa evolūcijas ceļā, ne vienmēr pazūd no organisma DNS. Gēnu sekvence bieži paliek, bet ir neaktīva. Šāds neizmantots gēns var palikt sugas genomā vēl vairākas paaudzes[8][9] un, kamēr šī gēnu sekvence ir organisma DNS, kļūme gēna izpausmes nomākšanā var izraisīt tā atkārtotu ekspresiju un līdz ar to — atavismu. Dažreiz neaktīvo gēnu ekspresiju var izraisīt mākslīga stimulācija.