Suga

Šis raksts ir par taksonomisko vienību. Par Japānas politiķi un premjerministru skatīt rakstu Josihide Suga.

Suga (no lībiešu: sug — 'radinieks, radniecība, veids' vai igauņu: sugu — 'dzimums, cilts'^[1]; latīņu: species) ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm. Vienas sugas pārstāvji savā starpā var pāroties un radīt auglīgus pēcnācējus. Tikai retos gadījumos var pāroties un radīt pēcnācējus divas dažādas sugas, bet šīm sugām noteikti ir jābūt no vienas ģints un pēcnācēji vairumā gadījumu nebūs auglīgi^[2], tos sauc par hibrīdiem^[3], kad divu dažādu sugu pēcnācējs savukārt spēj vairoties, runa ir par himēru.^[4][5]

• Autohtonas sugas — tās, kas mīt savā pirmareālā. Arī senas kādas vietas padzīvotāji (aborigēni).

• Alohtonas sugas — svešcilmes dzīvnieki vai augi, kas ir ienācēji kādā vietā, attālinājušies no pirmareāla.^[6]

• Invazīva suga ir tāda suga, kas, nonākot svešā (jaunā) biotopā, tur kļuvusi dominanta vai agresīva un izspiež citas (vietējās) sugas, kā arī pārveido dabiskos biotopus.^[7]

• Aizsargājamās sugas — sugas kurām ar likumu tiek nodrošināta nepieciešamo pasākumu veikšana, lai skaitliski uzturētu to populācijas atbilstoši ekoloģijas, zinātnes, kultūras prasībām un ņemot vērā saimnieciskās un rekreatīvās prasības vai lai tuvinātu šo sugu populācijas minētajam līmenim.^[8][9]

Konkrētas sugas apdzīvo noteiktus areālus — teritorijas, kurās tā spēj izdzīvot. Areāli laiku pa laikam mainās atkarībā no klimata izmaiņām.