Autoceļš A12 (Latvija)

A12 autoceļš Jēkabpils—Rēzekne—Ludza—Krievijas robeža (Terehova) ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno Jēkabpili (autoceļu A6) ar Rēzekni un Ludzu un aiz Latvijas-Krievijas robežas ar Krievijas federālo autoceļu M9.[1] Ietilpst starptautiskajā autoceļā E22, bet posms Rēzeknes apvedceļā no A15 līdz A13 — maršrutā E262. Ceļa kopgarums ir 164,5 km un tam visā garumā ir asfaltbetona segums.

Jēkabpils—Rēzekne—Ludza—Krievijas robeža (Terehova)
Autoceļa A12 krustojums ar A13
Autoceļa A12 krustojums ar A13
Autoceļa A12 krustojums ar A13
Jēkabpils—Rēzekne—Ludza—Krievijas robeža (Terehova)
Jēkabpils—Rēzekne—Ludza—Krievijas robeža (Terehova)
Jēkabpils—Rēzekne—Ludza—Krievijas robeža (Terehova)
Garums166,2 km
    ārpus pilsētas159,5 km
    pilsētā6,7 km
Segumsasfalts
ReģionsLatgale
E ceļšE22 E262
Maršruts
KrustojumsApdzīvota vieta Jēkabpils P75
A un P ceļu sakrītošs posmsP75 Rīgas iela 0,4 km
Ielas apdzīvotā vietā ceļa maršrutāZīlānu iela
KrustojumsA6 E22 (Daugavpils iela)
Dzelzceļa pārbrauktuveDzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils
Apdzīvotas vietas beigasJēkabpils
Ceļa atzarojumsMežāre
KrustojumsP62, uz Atašieni
Apdzīvota vietaStirniene
Ceļa atzarojumsP84
Ceļa atzarojumsVarakļāni
Ceļa atzarojumsDekšāres
Apdzīvotas vietas sākumsViļāni
Upe, kanālsMalta
Ceļa atzarojumsP58
Apdzīvotas vietas beigasViļāni
Ceļa atzarojumsUļjanova
Ceļa atzarojumsSakstagals
KrustojumsA15 E262
AplisP36
AplisA13 E262
Upe, kanālsRēzekne
Ceļa atzarojumsP54
Upe, kanālsRēzekne
Dzelzceļa pārbrauktuveDzelzceļš Rēzekne II—Zilupe
Ceļa atzarojumsTutāni
Apdzīvotas vietas sākumsLudza; Latgales iela, Krāslavas iela
Dzelzceļa pārbrauktuveDzelzceļš Rēzekne II—Zilupe
AplisP49
Apdzīvotas vietas beigasLudza
Upe, kanālsPilda
Ceļa atzarojumsP136
Ceļa atzarojumsV512
Ceļa atzarojumsV512
Ceļa atzarojumsV506V521
Ceļa atzarojumsNirza V516
Ceļa atzarojumsNirza V543
AplisP52 V517
Ceļa atzarojumsV513
KrustojumsP52
Upe, kanālsZilupe
KrustojumsV538
RobežaTerehova; Karogs: Krievija KrievijaM9

Vēsture

2016. gada augustā tika izsludināts konkurss par A12 posma Dubinova-Ludza (114,3-125,1 km) segas pārbūvi,[2] kurā 2017. gada janvārī ar līgumcenu 9 862 780 EUR uzvarēja AS A.C.B..[3]

Posms Rēzekne-Ludza

2004. gadā tika veikta A12 posma Rēzekne-Ludza uzlabošanai un attīstībai. Projekta ietvaros notika būvniecības ieceres publiskā apspriešana, kuru rezultātā pašvaldības bez iebildumiem atbalstīja vienu no paredzētajiem trases variantiem. 2007. gadā tika izstrādāts posma tehniskais projekts, taču līdzekļu trūkuma dēļ projekts netika realizēts. 2011. gadā tika izstrādāts trases sociāli ekonomiskais novērtējums. 2015. gadā tika pabeigts un publiskots autoceļa posma ietekmes uz vidi novērtējums. Paredzams, ka Ludzas apvedceļa posmu izbūvēs līdz 2025. gadam, bet pārējo trasi - līdz 2035. gadam.[4]

Posms Ludza-Ploski

2007. gadā sākti darbi lai uzlabotu A12 maršrutu. 2008. gadā pabeigta posma Nirza-Ploski būvniecība, taču lai pievienotu šo posmu A12 maršrutam, bija jāizbūvē arī otrs posms Ludza-Nirza. 2014. gada 1. oktobrī tikai pabeigta posma Ludza-Nirza izbūve, tādējādi posmā no Ludzas līdz Zilupei tika mainīts autoceļa maršruts. Jaunajā ceļa posmā izbūvēts jauns tilts pār Isnaudas upi, izbūvēti četri caurbraucamie tuneļi krustojumos ar vietējās lietošanas ceļiem. Savukārt, lai samazinātu pieslēgumu skaitu, šosejai ir izbūvēti blakusceļi aptuveni septiņu kilometru garumā.[5]

Apdzīvotās vietas pie autoceļa

Atsauces

Ārējās saites